Rīgas pašvaldība saņēmusi 20 iesniegumus no Bauskas ielā 15 gāzes sprādzienā cietušās mājas iedzīvotājiem par pagaidu dzīvesvietas nodrošināšanu., šāda informācija šodien tika sniegta Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputātiem.

Saskaņā ar saistošajiem noteikumiem šo atbalstu var saņemt, ja persona ir deklarēta Rīgā un tai galvaspilsētā nepieder cits dzīvošanai derīgs īpašums. Spēkā esošā kārtība to paredz nodrošināt uz laiku no pusgada līdz gadam, ja gadījumā šajā mājā nevarēs atgriezties.

Vienlaikus Rīgas pašvaldība informēja, ka gāzes sprādzienā cietušās ēkas Bauskas ielas 15 iedzīvotājiem ir nodrošināta atvieglota kārtība personas dokumentu noformēšanai. Šis risinājums ieviests, lai mazinātu administratīvo slogu un sniegtu praktisku atbalstu cilvēkiem, kuri nonākuši ārkārtas situācijā.

Dokumentu (ID kartes un pases) noformēšanu organizē sadarbībā ar Rīgas Sociālo dienestu, kas pieņem iedzīvotāju pieteikumus jaunu dokumentu izgatavošanai. Sociālais dienests apkopo iesniegtos pieteikumus, nodrošina tiešu saziņu ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un rūpējas, lai Bauskas ielas 15 ēkas iedzīvotājus apkalpotu prioritāri.

Personas dokumenti tiek noformēti paātrinātā kārtībā – līdz trīs darba dienām. Cietušajiem piemērota arī samazināta valsts nodeva 30 eiro standarta gadījumā un 15 eiro – pensionāriem un bērniem.

Īpašā kārtība ieviesta, lai iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk varētu atjaunot savus personas dokumentus un

atgriezties pie ikdienas lietu kārtošanas, nesaskaroties ar liekām formalitātēm.

Bauskas ielas 15 ēkas iedzīvotāji joprojām var pieteikties krīzes pabalstam Rīgas Sociālajā dienestā. Evakuētajiem iedzīvotājiem ir tiesības saņemt krīzes pabalstu divu mēnešu laikā no krīzes situācijas rašanās dienas, informēja Rīgas pašvaldība.

KONTEKSTS:

Rīgā, Bauskas ielā 15, piektdien, 2. janvārī, pēcpusdienā pēc sprādziena sagruva konstrukcijas piecstāvu daudzdzīvokļu ēkas augšējos stāvos. Negadījumā gāja bojā divi cilvēki. Uzņēmumā “Gaso” apstiprināja, ka viens no tiem ir uzņēmuma darbinieks.

Dienu pirms sprādziena “Gaso” darbinieki devās uz konkrēto dzīvokli atslēgt gāzi, jo “acīmredzot šis konkrētais klients vai nu nebija kādas saistības izpildījis, vai bija zaudējis tirdzniecības līgumu,” pauda “Gaso” vadītāja Ilze Pētersone-Godmane. Noskaidrots, ka nelegālo gāzes pievadu dzīvoklī veidoja gāzes plītij, nevis dzīvokļa apkurei.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu