2024. gadā sabiedrība labdarības maratonā “Dod pieci!” cilvēkiem ar kritiskām un akūtām veselības problēmām saziedoja vairāk nekā 1 miljonu eiro, un līdz šim ar saziedoto palīdzēts 89 cilvēkiem, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pastāstīja organizācijas “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta. Lielākā daļa ziedojumu saņēmēju ir vēža pacienti.
Lai smagi slimiem pacientiem segtu valsts nekompensētus medikamentus, sabiedriskā medija akcijā “Dod pieci!” 2024. gadā saziedoja 1 000 743 eiro.
Kā pastāstīja Dimanta, līdz pērnā gada decembrim “Ziedot.lv” saņemti palīdzības lūgumi kopumā 5,8 miljonu eiro apmērā. Visos gadījumos saņemti arī ārstu konsīlija lēmumi, ka zāles ir vajadzīgas. 90 % gadījumu lūgts apmaksāt onkoloģiskās zāles vai izmeklējumus.
“Ziedojumi bija paredzēti, lai sāktu ārstniecību un tālāk vāktu ziedojumus individuāli, vai arī, ja cilvēkam pietrūkst kāda summa, lai palīdzētu. Ja mēs piešķirtu pirmajam, kas nāk, jau pērn janvārī viss finansējums būtu izlietots,” norādīja “Ziedot.lv” vadītāja.
Dimanta pastāstīja, ka lielākā summa, kas lūgta vienam pacientam, bija 780 000 eiro.
Līdz šim no “Dod pieci!” akcijā saziedotā iztērēti 700 000 eiro, ko ārstniecībai saņēmuši 89 cilvēki. Vēl 300 000 eiro plāno iztērēt šī gada sākumā. No visiem ziedojumu saņēmējiem 83 ir vēža pacienti, bet 6 cilvēki ir ar citām saslimšanām. Visbiežāk pēc palīdzības vēršas krūts vēža pacienti.
“Mēs faktiski apmaksājam tos medikamentus, kuri ir valsts kompensējamo sarakstā citām onkoloģiskām diagnozēm, nevis šīm. Tie nav kādi medikamenti, kas pēkšņi ienākuši tirgū vai būtu eksperimentāli. Tie ir tie, kas ir citām diagnozēm vai citām slimības stadijām,” norādīja Dimanta.
Dimanta pastāstīja, ka bijuši arī daži gadījumi, kad kādam no pacientiem valsts piešķīrusi individuālo kompensāciju 30 000 eiro apmērā, tomēr papildu nauda bijusi nepieciešama, lai turpinātu terapiju. Kādā gadījumā bijis nepieciešams apmaksāt tikai rēķinu par 55 eiro, bet citā – ārstēšanās turpināšanai izlietoti 77 000 eiro.
“Tas ir ļoti svarīgi, ka mums bija šāds finansējums, bet tas sistēmiski neatrisina neko. Gads ir pagājis, bet es neredzu, ka būtu notikušas kādas sistēmiskas izmaiņas,” sprieda Dimanta.
Atšķirīgās domās gan bija Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” vadītāja Olga Valciņa, kura ar onkoloģijas pacientu tiesību aizsardzību sāka nodarboties 2019. gadā, kad viņai pašai bija vēzis.
“Teikt, ka nekas nav izdarīts, nevar. Tiešām ir ļoti daudz izdarīts,” pauda Valciņa, kā piemēru minot onkoloģijas centra rekonstrukcijai izcīnīto naudu. Tomēr vienlaikus joprojām trūkst finansējuma onkoloģijas zālēm, atzina Valciņa.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu