Paternitātes noteikšanas mehānismi un problēmas
Katru gadu Latvijā piedzimst vairāk nekā 10 000 bērnu. Gadījumos, kad bērna vecāki ir laulāti, dzimšanas apliecībā kā tēvs automātiski tiek norādīts sievietes vīrs. Tomēr šī juridiskā prezumpcija ne vienmēr atbilst bioloģiskajai realitātei. Latvijas likumdošana paredz vīriešiem tiesības apstrīdēt paternitāti divu gadu laikā no brīža, kad viņiem rodas aizdomas par bioloģisko radniecību ar bērnu. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, par šī termiņa piemērotību un likumdošanas taisnīgumu pret vīriešiem ekspertu domas dalās.
Situācijas, kad paternitātes jautājumi nonāk uzmanības centrā, bieži vien saistītas ar mantojuma lietām vai uzturlīdzekļu piedziņu, īpaši gadījumos, kad vīrietis ir miris un parādās potenciāli ārlaulības bērni. Šādos gadījumos starp pieaugušajiem var izcelties asas cīņas, kurās bērna intereses tiek uzskatītas par prioritārām gan no atbildīgo iestāžu, gan tiesu skatupunkta.
Divu gadu termiņš paternitātes apstrīdēšanai: diskutablais aspekts
Latvijas Civillikums paredz divu gadu termiņu paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanai. Šis termiņš ir neatjaunojams un parasti tiek skaitīts no brīža, kad personai radušās aizdomas par bioloģisko radniecību ar bērnu. Tomēr ir izņēmumi: piemēram, pats bērns var apstrīdēt paternitāti divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas, ja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti, uzzinājis pirms tam. Tāpat divu gadu termiņš tiek skaitīts no brīža, kad persona uzzinājusi par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti. Advokāte Violeta Zeppa-Priedīte norāda, ka divu gadu laikā ir sagaidāms, ka saprātīgs cilvēks spēs sakopot domas un izšķirties par prasības celšanu . Tomēr ir arī viedokļi, ka šis termiņš var būt pārāk īss un radīt netaisnīgu situāciju personām, kas par saviem bioloģiskajiem vecākiem uzzina vēlāk. Juridiskā komisija ir rosinājusi grozījumus Civillikumā, lai precizētu šo termiņu, īpaši attiecībā uz personām, kuras par saviem bioloģiskajiem vecākiem uzzina pēc 20 gadu vecuma sasniegšanas .
Bērna intereses prioritātes kārtībā
Gan likumdevējs, gan tiesu prakse uzsver, ka augstāk par visu tiek stādītas bērna intereses. Tas nozīmē, ka jebkuri strīdi par paternitāti tiek skatīti, pirmkārt, no bērna tiesiskās un emocionālās stabilitātes viedokļa. Tiesa nevar noraidīt prasību par paternitātes noteikšanu, vienīgi pamatojoties uz spēkā esošo likuma normu par termiņa nokavēšanu, ja tas ir pretrunā ar bērna interesēm . Eiropas Padomes Ģimenes tiesību ekspertu komitejas “Baltajā grāmatā” uzsvērts, ka bērna interesēs ir gan paternitātes noteikšana no dzimšanas brīža, gan tās stabilitāte turpmākajam laikam .
Strīdu risināšanas praktiskie aspekti
Paternitātes apstrīdēšanas procesi bieži vien ir sarežģīti un emocionāli. Ja bērna tēvs ir miris, paternitātes strīdi var izpausties kā cīņas par mantojumu, kurās var tikt iesaistīti arī ārlaulības bērni. Šādos gadījumos DNS testu rezultātiem ir izšķiroša nozīme, jo tos nav iespējams noviltot . Lai gan likumdošana paredz divu gadu termiņu paternitātes apstrīdēšanai, advokāti norāda, ka tiesu debatēs par šo termiņu nav bijuši lieli strīdi, jo tas ir pietiekami ilgs, lai cilvēks spētu sakopot domas . Tomēr juridiskās prakses piemēri rāda, ka ir situācijas, kad tiesu lēmumi šķiet pat absurdi, un tas liecina par nepieciešamību meklēt jaunus risinājumus vai pilnveidot esošo regulējumu.
Juristu un ekspertu viedokļi
Daži juristi uzskata, ka pašreizējais regulējums ir pietiekami niansēts un prognozējams, arī laika ziņā . Citi norāda uz iespējamām problēmām, īpaši gadījumos, kad persona uzzina par savu bioloģisko izcelsmi vēlāk dzīvē, kā arī, kad paternitātes noteikšana notikusi maldības vai spaidu rezultātā. Tiek uzsvērts, ka bērna juridisko tēvu var apstrīdēt paternitāti divu gadu laikā no brīža, kad uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa. Ja persona paternitāti iepriekš atzinusi brīvprātīgi, papildus jāpierāda, ka tas darīts maldības, viltus vai spaidu dēļ . Bojā gājušā Elmāra ģimene, kuras gadījumā radušies sarežģījumi ar mantojuma sadali un nezināmu tēvu, plāno vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas varētu sniegt papildu skaidrību par starptautisko praksi un principiem šādos strīdīgos gadījumos.