Koalīcijas saspīlējums: ZZS kritizē “Progresīvo” atbildību par reģionu attīstību
Latvijas valdošajā koalīcijā turpinās spriedze starp partijām, un šoreiz publiskā kritika izteikta no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) puses, kas pārmet koalīcijas partneriem no “Progresīvajiem”, ka viņi nepietiekami pievēršas Latvijas reģionu attīstības jautājumiem. Kā informē portāls jauns.lv, ZZS īpaši norāda uz Satiksmes ministrijas (SM), ko vada “Progresīvo” pārstāvis Atis Švinkas, nespēju laicīgi risināt problēmas sabiedriskā transporta jomā, kas skar Latvijas lauku reģionus.
ZZS pauž bažas, ka, kamēr sabiedriskā transporta sistēma reģionos nonāk arvien dziļākā krīzē, SM demonstrē nespēju un nevēlēšanos rīkoties, tādējādi atstājot Latvijas lauku iedzīvotājus bez atbilstošiem risinājumiem. Šī kritika izskanējusi pēc kārtējās Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) un satiksmes ministra tikšanās.
Sabiedriskā transporta krīze kā galvenais ZZS pārmetums
ZZS skatījumā, pašreizējā situācija sabiedriskā transporta jomā ir nepieņemama, jo tā tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju mobilitāti un piekļuvi pakalpojumiem lauku reģionos. Tiek uzsvērts, ka ilgstošais problēmu risināšanas process liecina par prioritāšu nepareizu sadalījumu koalīcijā, kur “Progresīvie” nespēj nodrošināt pietiekamu uzmanību un resursus reģionu vajadzībām.
Partijas pārstāvji norāda, ka, lai gan valsts budžeta veidošana un citas prioritātes ir svarīgas, nedrīkst aizmirst par ikdienas problēmām, kas skar lielu daļu Latvijas iedzīvotāju ārpus galvaspilsētas. Sabiedriskā transporta pieejamība ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nodrošina cilvēku piekļuvi darbam, izglītībai un veselības aprūpei.
Koalīcijas dinamika un iepriekšējās domstarpības
Šī nav pirmā reize, kad valdošās koalīcijas partneri publiski pauž noraidošu viedokli par sadarbības partneru darbu. Jau iepriekš ir izskanējušas domstarpības, piemēram, par Stambulas konvencijas denonsēšanu, kur “Progresīvie” un ZZS ieņēmuši atšķirīgas pozīcijas. Premjere Evika Siliņa (JV) ir paudusi, ka koalīcija ir sarežģīta un ka partneriem ir jābūt gataviem dažādiem pagriezieniem. Viņa arī uzsvērusi, ka budžeta pieņemšana ir prioritāte un ka politisko spēku stabīlai darbībai nepieciešama vienotība.
Neskatoties uz dažādajiem viedokļiem un pārmetumiem, koalīcijas partneri kopumā ir pauduši apņemšanos saglabāt vienotību valsts budžeta pieņemšanā un nodrošināt valdības stabilitāti. Tomēr skaidrs, ka dažādie politiskie mērķi un prioritātes rada pastāvīgu spriedzi.
Reģionu attīstības finansējums un nākotnes perspektīvas
Valdības centieni veicināt reģionu attīstību tiek atspoguļoti arī valsts budžeta prioritātēs. Piemēram, plānojot budžetu 2026. gadam, tiek norādīts uz ieguldījumiem drošībā, reģionu attīstībā un digitālajā transformācijā. Tiek paredzēts papildu finansējums uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai reģionos, kā arī autoceļu atjaunošanai un futbola stadionu infrastruktūras attīstībai pašvaldībās. Tomēr ZZS kritika liecina, ka esošie pasākumi un finansējums nav pietiekami efektīvi vai tie netiek pietiekami pamanīti un novērtēti reģionos.
Situācija ar sabiedriskā transporta finansēšanu un plānošanu ir sarežģīta, un tās risināšanai nepieciešama cieša sadarbība starp Satiksmes ministriju, Autotransporta direkciju un pašvaldībām. ZZS paustais viedoklis ir aicinājums koalīcijai neaizmirst par Latvijas plašajiem reģioniem un to iedzīvotāju ikdienas izaicinājumiem.