Izgāzies mēģinājums kārtējo reizi ierobežot mediju vārda brīvību. Kultūras ministrija (KM) sagatavojusi likuma grozījumus, kur esot paredzēti tikai tehniski precizējumi, tomēr Latvijas Žurnālistu asociācijas ieskatā tā gluži neesot. Ar grozījumiem tiktu krietni ierobežota mediju iespēja iegūt informāciju no valsts pārvaldes. Asociācijai publiski paužot bažas par vēršanos pret vārda brīvību, Kultūras ministrija atlika jautājuma skatīšanu otrdien valdības sēdē un kopā ar Tieslietu ministriju uzsvēra, ka šādi grozījumi nav jāvirza tālāk. Jautājums – vai šāds solis bijusi apzināta rīcība vai vienkārši paviršība – joprojām ir neatbildēts.
Aptur likuma grozījumus, kas ierobežotu mediju vārda brīvību
Kādas bija piedāvātās likuma izmaiņas
Spēkā esošā likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7. panta pirmā daļa noteic, ka aizliegts publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpums vai cits ar likumu speciāli aizsargāts noslēpums, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu, cietsirdību, rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību, kūda uz citu noziegumu izdarīšanu.
Sagatavotā, bet atliktā panta redakcija paredzēja: aizliegts publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts vai cita ar likumu speciāli aizsargāta informācija. Tostarp aizliegts publicēt tādu informāciju, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu, cietsirdību, rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību vai kūda uz citu noziegumu izdarīšanu.
Kultūras ministrijas virzītā likumprojekta mērķis ir formāli pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu. Taču Latvijas Žurnālistu asociācijas ieskatā grozījumos “pa kluso” tiktu ieviesta šķietami nebūtiska vārda nomaiņa, likuma 7. pantā aizstājot jēdzienu “noslēpums” ar “informācija”. Šāds it kā terminoloģisks sīkums
radikāli paplašinātu aizlieguma tvērumu, padarot par nepublicējamu praktiski jebkādu ministriju un iestāžu iekšējai lietošanai paredzētu informāciju,
kas žurnālistiem ir būtiska, lai norādītu uz negodprātīgu, kaitniecisku un pretlikumīgu darbību valsts pārvaldē.
Asociācijas vadītāja Anastasija Tetarenko-Supe sacīja, ka
Eiropas mediju brīvības akts ir par to, ka medijiem ir jāstrādā brīvā vidē,
un tas nekādā ziņā nenozīmē jaunus ierobežojumus.
“Ļoti labi, ka ministrijas ir attapušās pēdējā brīdī un izrāvušas tos pagaidām no [valdības] darbakārtības. Tomēr tas, ka tiešām, ja mēs nepamanītu to, tad tā arī būtu aizgājis tālākā likumdošanas procesā uz Saeimu, kur, ņemot vērā politisko procesu Saeimā, būtu vēl grūtāk, iespējams, izcīnīt to, ka šāds likums netiktu pieņemts. Un šāda it kā kļūda, it kā vienkārši varbūt paviršība mums maksātu ārkārtīgi daudz. Nedrīkst ar šādām lietām, kas skar demokrātiju un vārda brīvību, attiekties kā pret lietu, pret ko drīkst attiekties pavirši,” teica Tetaranko-Supe.
Žurnālistu asociācijas ieskatā “šis ir kārtējais skandalozais gadījums, kad ierēdņi un politiķi, aizsedzoties ar ārējiem normatīvajiem aktiem, mēģina ierobežot mediju darbu”. Līdzīga prakse pieredzēta jau Eiropas Savienības Datu regulas ieviešanas laikā, kad datu aizsardzības aizsegā mēģināts slēpt sabiedrībai būtisku informāciju. Kā arī iepriekšējos centienos slēpt amatpersonu deklarācijas.
Bažas pauda arī Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” vadītājs, žurnālists Guntis Bojārs. Viņš akcentēja, ka vārds “noslēpums” ir juridisks jēdziens, kur skaidri definēts, kas ir noslēpums un kas nav, bet vārds “informācija” ir jau krietni plašāks jēdziens.
“Visticamāk, jau tāda vispārīga informācija uz to neattiektos. Bet tajā brīdī,
ja ministrijai būtu kaut kāda lieta, ko viņi gribētu aizsargāt – vai tur kaut kādi iepirkumi vai kaut kas tamlīdzīgs –,
šis paver labu iespēju viņiem uzrakstīt papildu normatīvo aktu. Šo informāciju mēs nevienam negribam rādīt, un viss. Un tur tie pamatojumi nereti ir jautājums – kāpēc? Kāpēc negrib kaut ko rādīt? Līdzšinējais regulējums bija ļoti, man liekas, normāls. Attiecībā uz noslēpumiem, uz bērnu tiesībām ir virkne aizliegumu, kādu informāciju nedrīkst publicēt. Un kaut kādā ziņā līdz šim viss ir sakārtots,” vērtēja žurnālists.
Bijis viens no 70 priekšlikumiem
Tieslietu ministrija, virzot izmaiņas likumā, Kultūras ministrijai iesniegusi aptuveni 70 priekšlikumu, tostarp arī “tehniskus labojumus”. To vidū ir priekšlikums, kas izsaucis Žurnālistu asociācijas neapmierinātību. Tā vēstīja Kultūras ministrija.
Tieslietu ministrija gan akcentēja, ka tās kompetencē ir salāgot likumprojektu juridisko tehniku un izmantotos terminus ar citos spēkā esošajos likumos lietotajiem terminiem. Ministrija secinājusi, ka priekšlikumi par terminoloģiju jau sagatavotajā likumprojektā ir radījuši pārpratumu un par tiem saņemti pamatoti Žurnālistu asociācijas iebildumi, teica tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”).
“Tieslietu ministrija darba grupā par regulas pārņemšanu bija pārstāvēta. Es saprotu, ka ir izskanējuši dažādi jautājumi par terminoloģiju, kā tas parasti ir, bet vienmēr ir jāvērtē, ko konkrētajā likumprojektā iekļaut, ko ne. Un to dara tā ministrija, kas virza konkrēto likumprojektu. Ar mani kā ministri īpaši nekāda saskaņojuma ar priekšlikuma virzīšanu nav bijis,” pauda tieslietu ministre.
To, ka bija izveidota darba grupa, kur prezentēti visi grozījumi, tostarp Mediju konsultatīvajai padomei, apstiprināja kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”). Arī Tiesību aktu portālā redzams, ka likumprojektu saskaņojušas vairākas ministrijas un organizācijas, tajā skaitā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Kultūras ministrija gan uzsvērusi, ka
tā nevienu brīdi un nekādā veidā nav vēlējusies ierobežot žurnālistu darbu.
Arī Agnese Lāce atvainojās par radīto satraukumu un pateicās Žurnālistu asociācijai, ka tā vērsusi uz šo uzmanību.
“Kāds varbūt tos bija redzējis kā tehniskus grozījumus, bet, protams, mēs šobrīd redzam, ka tie tādi nav. Nav arī jāvirza nekādi grozījumi likumā, kas nav saistīti tieši ar regulas pārņemšanu.
Mēs šo situāciju vērtēsim, tajā skaitā to, kā tas varēja rasties.
Vēlreiz varu apliecināt, ka mēs nevirzīsim tādus grozījumus, pret kuriem arī ir tik skaidri iebildumi no nozares pārstāvošās organizācijas,” uzsvēra Lāce.
Jau trešdien iecerēta sanāksme starp visām iesaistītajām institūcijām, lai rastu kopīgu risinājumu. Žurnālistu asociācijas mērķis ir panākt, ka attiecīgos labojumus izņem no likumprojekta un ka turpmāk jebkuras izmaiņas, kas skar mediju darbu, izstrādātu tikai atklātā dialogā ar mediju organizācijām.