Tāpat asociācija uzsver, ka ir bīstami, ka grozījumos tiek manipulēts ar jēdzienu “valsts noslēpuma objekts”, kurš Valsts noslēpuma likumā ir definēts kā informācija, kas ir valsts noslēpums vai var tikt atzīta par valsts noslēpumu.
Pēc asociācijā skaidrotā, tas nozīmē, ka jebkura informācija var tikt klasificēta pēc fakta, tostarp pēc tam, kad medijs to jau ir publicējis. Šāda konstrukcija rada pastāvīgu draudu mediju darbam, veicina pašcenzūru un paver iespējas politiski motivēti vērsties pret žurnālistiem, pauž žurnālistus pārstāvošā asociācija.
Asociācija pieprasīja nekavējoties izņemt attiecīgos labojumus no likumprojekta, kā arī turpmāk jebkuras izmaiņas, kas skar mediju darbu, izstrādāt tikai atklātā dialogā ar mediju organizācijām. Tāpat LŽA prasīja arī pārtraukt likumdošanas praksi, kas vērsta uz informācijas slēpšanu.
Valdībā otrdien bija plānots skatīt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, taču KM tos noņēma no skatīšanas.