Tomēr Lepēna joprojām varētu kandidēt, ja viņai tiks piespriests īsāks aizliegums un viņai nebūs jāizcieš mājas arests.
Iepriekš otrdien Lepēna sacīja, ka cer, ka tiesa ņems vērā viņas versiju.
Paredzams, ka tiesas sēdes ilgs mēnesi, un lēmums varētu tikt pieņemts šovasar.
Sākotnējais spriedums bija smags trieciens Lepēnai un RN, kas pēdējos gados ir strauji nostiprinājusies Francijas politikā.
Tiesa atzina viņu par vainīgu – kopā ar 24 bijušajiem EP deputātiem, palīgiem un grāmatvežiem, kā arī pašu partiju – par sistēmas vadīšanu no 2004. līdz 2016. gadam, izmantojot EP līdzekļus, lai nodarbinātu RN darbiniekus Francijā.
Notiesāšanas laikā Lepēna izgāja no tiesas zāles, vēlāk spriedumu nosodot kā “politisku lēmumu”.
Kā iepriekš paudusi Lepēna, ja viņa nevarēs startēt prezidenta vēlēšanās, viņas vietā var kandidēt RN priekšsēdētājs Žordans Bardela.
Novembrī veiktā aptauja prognozēja, ka Bardela uzvarēs 2027. gada vēlēšanu otrajā kārtā neatkarīgi no tā, kas būs viņa sāncensis.