Komentāra autore: Ieva Opmane, Latvijas Bankas ekonomiste. Publicitātes foto.
Pēc izteikti zema inflācijas perioda 2024. gadā, 2025. gads atkal lika sarosīties, analizējot un vērtējot, kāpēc cenu pieaugums kļuva straujāks. Jau kopš pagājušā gada sākuma inflācija turējās virs 3 %, rudenī pakāpjoties pat līdz 4.3 %, bet gada nogalē atkal mazinoties. 2025. gada decembrī, salīdzinot ar situāciju pirms gada, vispārējais cenu līmenis pieaudzis par 3.5 %, savukārt, salīdzinot ar novembri, cenas vidēji sarukušas par 0.1 %.
Pērn īpaši tika pievērsta uzmanība pārtikas cenu pieaugumam, tomēr strauji augušas arī dažādu pakalpojumu cenas, un gada otrajā pusē kāpušas cenas arī energoproduktiem.
Vai decembra inflācijas dati liecina, ka nu situācija ir mainījusies un tuvākajos mēnešos būtu gaidāms inflācijas sarukums? Ir vairāki iemesli, kas liek domāt šajā virzienā.
Vispirms, pat neskatoties uz neseno naftas cenu pieaugumu, kas saistīts ar bažām par tās piegādes apjomiem, ņemot vērā nestabilo situāciju Irānā un Venecuēlā, pašlaik cenu līmenis gan naftai, gan dabasgāzei, salīdzinot ar vidēja termiņa datiem, ir samērā zems. Šo resursu cenas būtiski ietekmē ne tikai enerģijas cenas (cenu degvielai, elektrībai un dabasgāzei patērētājiem), bet arī netiešā veidā rada izmaksas, kas tiek iekļautas citu produktu gala cenās. Augsto energocenu periodā 2022. gadā enerģijas cenu pieauguma rezultātā, palielinoties transporta, uzglabāšanas un ražošanas izmaksām, papildus kāpa cena arī pārtikai, rūpniecības precēm un pakalpojumiem. Lai gan pastāv riski, ka dažādu ģeopolitisku saasinājumu dēļ enerģijas cenas varētu pieaugt, pašlaik spēcīga šo cenu ietekme uz citu produktu cenu pieaugumu 2026. gadā nav gaidāma.
Savukārt pārtikas cenas pēc krietna samazinājuma novembrī gada pēdējā mēnesī nedaudz pakāpušās, tomēr kopumā pārtikas cenu pieaugums decembrī ir neliels un mazāks, nekā sezonāli ierasts šajā mēnesī. Novembrī pārtikas cenu kritumu varēja skaidrot ar būtisku cenu akciju pieaugumu valsts svētku periodā, un līdzīgas tendences turpinājās arī decembrī, kad dažkārt mazumtirdzniecības tīklos piedāvātās atsevišķu produktu cenas šķietami bija tik pievilcīgas, ka varētu būt pat zem pašizmaksas. Šķiet, beidzot šīs vietējās pārtikas cenu tendences vairāk sākušas līdzināties globālo pārtikas cenu izmaiņām. Globāli pārtikas cenas pamazām sarukušas jau kopš pērnā gada vidus. Savukārt Latvijā no 2026. gada jūlija atsevišķiem pārtikas produktiem būs samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme. Tātad gan ārējie faktori (globālās pārtikas cenas), gan iekšējie notikumi (PVN likmes samazināšana) liecina, ka arī pārtikas cenu straujais pieaugums 2026. gadā varētu pierimt.
Tomēr arī 2025. gada decembrī publicētajās Latvijas Bankas prognozēs norādām, ka saglabāsies faktori, kas cenu pieaugumu veicina. Galvenais no tiem – relatīvi straujais algu pieaugums. Lai gan algu pieaugums nav vienmērīgs dažādos sektoros un profesijās, tomēr vidēji tas Latvijā 2025. gadā ir bijis noturīgs. Šo algu pieaugumu daļēji un īslaicīgi varētu finansēt ar uzņēmumu peļņas maržu samazinājumu, tomēr parasti tas nozīmē papildu izmaksu pārnesi uz produktu gala patērētājiem. Visspēcīgāk tas izpaužas kā pakalpojumu cenu straujāks pieaugums, tomēr tam ir ietekme arī uz citiem sektoriem, jo darbaspēks ir vajadzīgs jebkuru produktu ražošanā, atšķiras vien, cik liela ir šī darbaspēka izmaksu komponente kopējā produkta cenā.
Kopumā sagaidāms, ka 2026. gads inflācijas jomā būs mierīgāks. Latvijas Bankas prognozētais cenu pieaugums šim gadam ir zemāks nekā 2025. gadā, tomēr, visticamāk, gada laikā cenu pieaugums būs nedaudz virs 3 %.