Vakar, 14:03
Papildināts vakar, 20:12
ASV Kongresa apakšpalātā iesniegts likumprojekts par Dānijas autonomās teritorijas Grenlandes aneksiju, ko sagatavojis Pārstāvju palātas loceklis republikānis Rendijs Fains. Pārstāvju palātas mājaslapā publicētā likumdošanas iniciatīva tiek raksturota kā “zīmīga” un vērsta uz ASV nacionālās drošības stratēģisko interešu aizsardzību Arktikā. Par likumprojekta mērķi norādīta Ķīnas un Krievijas radīto draudu ierobežošana.
Pārstāvju palātas locekļa republikāņa Rendija Faina iesniegtais likumprojekts paredz piešķirt ASV prezidentam Donaldam Trampam pilnvaras veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai padarītu Grenlandi par ASV teritoriju, tostarp šo Dānijai piederošo salu anektēt.
Likumprojekta anotācijā tiek uzsvērts, ka globālās konkurences apstākļos ASV nevar atļauties “naidīgu valstu ietekmes pieaugumu” stratēģiski nozīmīgajā Arktikas reģionā. Fains paziņojumā presei norādīja, ka Grenlande ir kritiski svarīgs “nacionālās drošības aktīvs”.
Pēc viņa teiktā, tas, kas kontrolē Grenlandi, kontrolē galvenos Arktikas jūras ceļus un drošības arhitektūru, kas aizsargā Savienotās Valstis.
Grenlande ir Dānijas Karalistes daļa, taču tā ir lielā mērā autonoma un nav Eiropas Savienības (ES) sastāvā. Prezidents Donalds Tramps turpina uzstāt, ka šī teritorija nepieciešama ASV nacionālajai drošībai. Pēc viņa teiktā, ASV vienā vai otrā veidā ieņems Grenlandi, jo, ja Vašingtona nerīkosies, kontroli pārņemšot Ķīna un Krievija. Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita iepriekš izteicās, ka Tramps kā vienu no iespējamiem variantiem apsver salas iegādi.
Grenlandes iedzīvotāji baidās, ka Amerikas Savienotās Valstis (ASV) varētu militāri iebrukt Dānijai piederošajā salā. Apdraudējuma dēļ daļa grenlandiešu domā par došanos prom no dzimtenes.
Šādu iespēju ar savu ģimeni ir apspriedusi arī bijusī Grenlandes parlamenta deputāte Tilija Martinussena.
“Mēs esam ļoti noraizējušies. Mēs domājam, vai viņi varētu mums uzbrukt tuvākajā nedēļā. Vai varētu notikt zibenskarš, kādu ASV veica Venecuēlā, lai neviens to nepamana? Protams, viņi zina, ka mums nav militāro spēku, tāpēc tas, visticamāk, nebūtu bruņots iebrukums. Iespējams, ka nebūtu vajadzības šaut. Mēs ar manu draugu apspriedām, vai mums nevajadzētu kopā ar viņa dēlu un vēl dažiem tuviniekiem pārcelties uz Dāniju. Man tas nešķiet pārsteidzīgi,” Martinussena sacīja Īrijas sabiedriskajai televīzijai.
KONTEKSTS:
Grenlande pēc platības ir lielākā sala pasaulē, bet uz tās ir tikai aptuveni 56 000 iedzīvotāju. Tā pieder Dānijai, bet salai ir plašas autonomijas tiesības.
Grenlandes galvaspilsēta Nūka ģeogrāfiski ir tuvāk Ņujorkai nekā Kopenhāgenai, un ASV valdība jau vairākkārt izrādījusi interesi par Grenlandes iegādāšanos. Grenlandē ir izvietota ASV militārā bāze.
ASV drīz pēc Otrā pasaules kara piedāvāja nopirkt Grenlandi par 100 miljoniem dolāru, bet Dānija noraidīja šo piedāvājumu.
ASV prezidents Donalds Tramps jau sava pirmā prezidentūras termiņa laikā atdzīvināja ideju par Grenlandes pirkšanu, bet tagad pēc atgriešanās Baltā nama saimnieka amatā viņš ar jaunu sparu ķēries pie šīs idejas popularizēšanas.
Starptautiskās politikas eksperti spriež, ka ASV interesē Grenlandes stratēģiski svarīgais izvietojums un pieeja Arktikai, kā arī derīgo izrakteņu krājumi.
Dānijas un Grenlandes amatpersonas gan uzsvērušas, ka Grenlande netiek pārdota.
2026. gada janvārī Baltais nams pavēstīja, ka Tramps izskata dažādas iespējas, kā pārņemt Grenlandi savā kontrolē, tai skaitā netiek izslēgts arī militārs risinājums. Šāds scenārijs izraisītu smagu krīzi NATO, jo gan Dānija, gan ASV ir NATO dalībvalstis.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu