Dānijas militārā direktīva joprojām spēkā
Dānijas karavīriem ir pavēlēts nekavējoties atklāt uguni bez tiešas pavēles, ja kāda ārvalsts, tostarp Amerikas Savienotās Valstis, mēģinātu militāri ieņemt Grenlandi. Šī 1952. gadā izdotā militārā direktīva joprojām ir spēkā, ko apstiprinājusi Dānijas Aizsardzības ministrija, ziņo “Euronews”. Šī stingrā nostāja nākusi gaismā laikā, kad pastiprinājušās ASV intereses par Grenlandi, Dānijai piederošo autonomo teritoriju Arktikā.
ASV intereses par Grenlandi un tās ģeopolitiskā nozīme
ASV intereses par Grenlandi nav jaunas un meklējamas jau kopš Otrā pasaules kara laikiem, kad sala ieguva stratēģisku nozīmi Ziemeļatlantijas drošībai. Tās atrašanās vieta starp Ziemeļameriku un Eiropu, kā arī nozīme Arktikas reģiona kontrolē, padara to par vērtīgu objektu militārajā un ģeopolitiskajā stratēģijā. Pēdējā laikā šīs intereses ir atkal aktualizētas, jo īpaši pēc bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par vēlmi iegūt salu savā kontrolē. Trampa administrācija ir paudusi, ka Grenlande ir nepieciešama ASV nacionālās drošības apsvērumu dēļ, uzsverot, ka Dānija nespēj nodrošināt salas pienācīgu aizsardzību. Šie izteikumi ir izraisījuši bažas un spriedzi starptautiskajās attiecībās, jo īpaši starp Dāniju un ASV.
Dānijas un Grenlandes stingrā nostāja
Gan Dānijas, gan Grenlandes valdības ir stingri noraidījušas jebkādas idejas par salas pārdošanu vai aneksiju. Dānijas premjerministre Mete Frederiksena ir nosaukusi Trampa izteikumus par “absolūti absurdiem”, uzsverot, ka ASV nav tiesību anektēt nevienu no Dānijas Karalistes valstīm. Grenlandes premjerministrs Jenss Frederiks Nilsens ir aicinājis izbeigt “aneksijas fantāzijas”, uzsverot, ka Grenlandes likteni var lemt tikai tās iedzīvotāji un Dānija. Patlaban Grenlande ir autonoma Dānijas Karalistes teritorija ar plašām pašnoteikšanās tiesībām. Līdzās diplomātiskajiem centieniem saprast ASV nolūkus, notiek arī sarunas starp Dānijas un Grenlandes ārlietu ministriem un ASV valsts sekretāru.
Starptautiskā reakcija un NATO drošība
ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi par Grenlandi ir izraisījuši plašu starptautisku nosodījumu. Vairākas Eiropas valstis, tostarp Lielbritānija, Francija, Vācija un Polija, ir paudušas atbalstu Dānijai, uzsverot teritoriālās integritātes un suverenitātes principu svarīgumu. Arī Baltijas valstu ārlietu ministri ir nostājušies Grenlandes pusē, uzsverot, ka “Grenlande ir neatņemama Dānijas Karalistes sastāvdaļa”. Eiropas Savienības aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus ir brīdinājis, ka jebkāda ASV militāra operācija, lai pārņemtu kontroli pār Grenlandi, nozīmētu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) beigas. Viņš pauda cerību, ka Vašingtonā uzvarēs veselais saprāts un draudi paliks tikai retorikas līmenī.
Vēsturiskais konteksts un nākotnes perspektīvas
ASV interese par Grenlandi nav jauna; tā vēsturiski sniedzas līdz 19. gadsimtam, un jau drīz pēc Otrā pasaules kara ASV piedāvāja nopirkt salu par 100 miljoniem dolāru, ko Dānija noraidīja. Lai gan ASV ir paudusi interesi par salas iegādi tās stratēģiskā novietojuma un resursu dēļ, gan Dānijas, gan Grenlandes amatpersonas stingri noraida jebkādas sarunas par salas pārdošanu. Klimata pārmaiņas arvien vairāk atver jaunas kuģu maršrutus Arktikā, palielinot reģiona ģeopolitisko nozīmi. Lai gan analītiķi Vašingtonā uzskata, ka maz ticams, ka pret Grenlandi ASV vērsīsies ar spēku, šī retorika tiek uztverta kā spiediena izrādīšana pret Dāniju. Dānijas Aizsardzības ministrija ir apstiprinājusi, ka 1952. gada militārā direktīva, kas paredz uguns atklāšanu bez pavēles, ja kāda ārvalsts mēģinātu ieņemt Grenlandi, joprojām ir spēkā.