Reaģējot uz ASV prezidenta paziņojumiem par Grenlandes pievienošanu ASV, Dānija solījusi aizstāvēt tai piederošo pasaulē lielāko salu. Lai gan Grenlande ir atkarīga no Dānijas finansiālajām iemaksām, vairāk nekā puse no salas iedzīvotājiem vēlētos gūt neatkarību. Nūkas un Kopenhāgenas attiecības ietekmējusi Dānijas savulaik īstenotā piespiedu kontracepcijas kampaņa, kuras mērķis bija mazināt Grenlandes pamatiedzīvotāju skaitu.
Vairāk nekā puse Grenlandes iedzīvotāju vēlas iegūt neatkarību
Grenlande ir lielākā sala pasaulē – tās platība ir aptuveni 2,2 miljoni kvadrātkilometru, tomēr tajā ir tikai 57 000 iedzīvotāju. Neraugoties uz to, ka Grenlande ir 50 reizes lielāka par Dāniju, tā atrodas Kopenhāgenas paspārnē.
2025. gadā aģentūra “Verian” veica Grenlandes iedzīvotāju aptaujas, lai noskaidrotu viņu viedokli par atdalīšanos no Dānijas un neatkarības iegūšanu vai palikšanu Kopenhāgenas pārvaldībā.
56 % aptaujāto atzina, ka, ja aptaujas dienā notiktu referendums par salas neatkarības iegūšanu, viņi šādu priekšlikumu atbalstītu.
28 % būtu pret atdalīšanos no Dānijas, bet 17 % nav varējuši atbildēt uz šo jautājumu.
Tomēr 45 % no Grenlandes iedzīvotājiem nevēlētos atdalīties no Dānijas, ja tas negatīvi ietekmētu viņu dzīves līmeni.
Dānija pārvalda Grenlandes ārpolitiku, aizsardzību un drošības politiku
2009. gada 21. jūnijā spēkā stājies Pašpārvaldes likums, kurš piešķīra Grenlandei plašāku autonomiju, tostarp ļaujot salai pārņemt kontroli pār lielāko daļu jomu, kas saistītas ar iekšlietām. Pašpārvaldes likums ļauj Grenlandei rīkot referendumu par atdalīšanos no Dānijas.
Grenlande ieguva lielāku autonomiju iekšlietās, tomēr Dānija vēl joprojām pārvalda salas ārpolitiku, aizsardzību un drošības politiku.
Dānija šobrīd nodrošina aptuveni divas trešdaļas no Grenlandes budžeta ieņēmumu. Lai gan salā ir ievērojamas derīgo izrakteņu rezerves, pašlaik tās iespējams iegūt vien nelielā apjomā, tādēļ pārējie ienākumi nāk no zvejas.
Ņemot vērā Grenlandes atkarību no Dānijas finansiālajām iemaksām, salas iedzīvotāji līdz šim ir atturējušies rīkot referendumu par pilnīgu neatkarību no Kopenhāgenas varas.
Tomēr viņi nebūt nav apmierināti ar Dānijas pārvaldi, īpaši pēc tam, kad klajā nāca informācija par dāņu centieniem pagājušā gadsimtā mazināt Grenlandes pamatiedzīvotāju jeb inuītu skaitu.
Inuītu sievietes apsūdzējušas Dāniju piespiedu kontracepcijā
2017. gadā Grenlandes sieviešu tiesību aktīviste Naja Liberta publiski paziņoja, ka Dānijas valdības īstenotajā kampaņā viņai bērnībā tikusi ievietota kontracepcijas spirāle. Viņa apsūdzējusi Dāniju piespiedu kontracepcijas ievadīšanā, jo tās dēļ viņa nav spējusi dzemdēt bērnus.
2022. gadā Dānijas raidorganizācija DR atklāja dokumentus, kuros ir apstiprināts, ka laika posmā no 1966. līdz 1991. gadam Dānijas ārsti, neinformējot inuītu sievietes un meitenes par procedūru, valsts medicīniskās pārbaudes laikā ievietoja viņām kontracepcijas spirāles, lai mazinātu Grenlandes pamatiedzīvotāju skaitu.
Tiek uzskatīts, ka procedūrai bijušas pakļautas vairāk nekā 4500 inuītu sieviešu un meiteņu.
Pēc DR raidījuma izlaišanas cilvēktiesību aizstāvji pieprasīja uzsākt izmeklēšanu. Arī Grenlandes parlaments oficiāli pieprasīja Dānijai izmeklēt un publiskot informāciju par īstenoto kampaņu.
2023. gada maijā Dānijas un Grenlandes kopīgi izveidotā komisija uzsāka izmeklēšanu. Sākotnēji izmeklēšanu bija plānots pabeigt divu gadu laikā, tomēr vēlāk komisija aicinājusi termiņu pagarināt. Šobrīd izmeklēšanu plānots pabeigt 2026. gada 31. janvārī.
Dānija atvainojas cietušajām sievietēm; gatava izmaksāt kompensācijas
2025. gada 24. septembrī Dānijas premjere Mete Frederiksena Grenlandes galvaspilsētā Nūkā atvainojās sievietēm, kuras cietušas no piespiedu kontracepcijas.
“Es neticu, ka mēs varēsim panākt vienlīdzīgākas un labākas attiecības, kādas daudzi no mums vēlas, ja mēs neuzdrošināsimies atvērt pat vistumšākās nodaļas,” sacīja Frederiksena.
Savukārt pagājušā gada decembrī Dānijas valdība vienojās izmaksāt individuālu kompensāciju katrai sievietei, kura cietusi no piespiedu kontracepcijas laika posmā no 1966. līdz 1991. gadam.
Dānija apņēmusies izmaksāt individuālu kompensāciju 300 000 Dānijas kronu (40 148 eiro) apmērā, teikts Veselības ministrijas paziņojumā.
“Pārāk ilgi mēs pievērām acis uz netaisnību, kas tika izdarīta pret viņām… Mēs nevaram mainīt to, kas ir noticis. Bet mēs varam uzņemties atbildību,” komentējot valdības lēmumu, paziņoja premjere Frederiksena.
Sievietes pieteikties kompensācijai var līdz 2028. gada jūnijam.
KONTEKSTS:
Grenlande pēc platības ir lielākā sala pasaulē, bet tajā ir tikai apmēram 57 000 iedzīvotāju. Grenlandes sala pieder Dānijai, bet salai ir plašas autonomijas tiesības.
Grenlandes galvaspilsēta Nūka ģeogrāfiski ir tuvāk Ņujorkai nekā Kopenhāgenai, un ASV valdība jau vairākkārt izrādījusi interesi par Grenlandes iegādāšanos. Grenlandē ir izvietota ASV militārā bāze.
ASV drīz pēc Otrā pasaules kara piedāvāja nopirkt Grenlandi par 100 miljoniem dolāru, bet Dānija noraidīja šo piedāvājumu.
ASV prezidents Donalds Tramps jau sava pirmā prezidentūras termiņa laikā atdzīvināja ideju par Grenlandes pirkšanu, bet tagad pēc atgriešanās Baltā nama saimnieka amatā viņš ar jaunu sparu ķēries pie šīs idejas popularizēšanas.
Starptautiskās politikas eksperti spriež, ka ASV interesē Grenlandes stratēģiski svarīgais izvietojums un pieeja Arktikai, kā arī derīgo izrakteņu krājumi.
Dānijas un Grenlandes amatpersonas gan uzsvērušas, ka Grenlande netiek pārdota.
2026. gada janvārī Baltais nams pavēstīja, ka Tramps izskata dažādas iespējas, kā pārņemt Grenlandi savā kontrolē, tai skaitā netiek izslēgts arī militārs risinājums. Šāds scenārijs izraisītu smagu krīzi NATO, jo gan Dānija, gan ASV ir NATO dalībvalstis.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu