Irānas tiesu varas vadītājs Gulamhuseins Moseni-Ejei trešdien paziņoja, ka visā valstī notiekošo protestu apcietinātos dalībniekus sagaida ātras tiesas prāvas un plānoti arī nāvessodi. Šie paziņojumi izskanējuši, neraugoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa brīdinājumiem Irānas amatpersonām nevērsties pret demonstrāciju dalībniekiem.
“Ja kāds ir sadedzinājis vai nogalinājis cilvēku, tad mums ir jārīkojas ātri,” Moseni-Ejei pauda komentārā valsts televīzijā.
Irānas ziņu aģentūras citēja viņa teikto, ka tiesas prāvas ir jāorganizē atklāti un ka pats valsts tiesu varas vadītājs piecas stundas pavadījis Teherānas cietumā, lai izskatītu apcietināto lietas.
ASV Valsts departaments savā persiešu valodas “X” kontā paziņoja, ka trešdien nāvessoda izpilde paredzēta kādam 26 gadus vecam protestu dalībniekam Efranam Soltani.
“Erfans ir pirmais protestētājs, kuram piespriests nāvessods, bet viņš nebūs pēdējais,” brīdināja Valsts departaments, piebilstot, ka arestēti vairāk nekā 10 tūkstoši irāņu.
Cilvēktiesību organizācija “Amnesty International” aicinājusi Irānu nekavējoties pārtraukt visas nāvessodu izpildes, tostarp atcelt Soltani nāvessodu.
Erfana māsa, kas ir juriste, mēģinājusi skatīt brāļa lietu, taču tiesībsargi viņai paziņoja, ka nav pamata to darīt. Atbildīgās amatpersonas solījušas ģimenei, ka pirms Erfana sodīšanas ar nāvi ļaus viņiem pēdējo reizi satikties, taču realitātē kopš vīrieša aresta viņam nebija atļauts sazināties ar ģimeni.
“Viņš ir vienkāršs cilvēks, kurš ir pret pašreizējo situāciju Irānā… tagad viņš ir saņēmis nāvessodu par sava viedokļa paušanu,” Efrana māsas teikto citē britu raidsabiedrība BBC.
ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš aicinājis protestētājus valstī turpināt iesākto, sakot, ka palīdzība ir ceļā. Valstī aug bojāgājušo skaits, ir ziņas par vairāk nekā 2500 nogalinātajiem.
Par lielo upuru skaitu ziņo ASV bāzētā cilvēktiesību aktīvistu organizācija “Human Rights Activists News Agency”. Bojāgājušo skaits esot lielāks nekā jebkurā citā protestu vai nemieru vilnī Irānā desmitiem gadu laikā un atgādinot haosu 1979. gada islāma revolūcijas gaitā. Varas iestādes arī aizturējušas vairāk nekā 18 tūkstošus protestētāju.
Lielo nāves gadījumu skaitu pirmo reizi atzina Irānas valsts televīzija, taču tās pārstāvji neminēja konkrētu skaitli.
Varas iestādes arī ziņoja, ka atguvušas kontroli pār valsti, taču reālā situācija ir neskaidra. Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa otrdien diplomātiski norādīja, ka nav skaidrs, vai Irānas valdība kritīs, jo dažkārt režīmi esot ļoti, ļoti izturīgi.
Konkrētāks bijis ASV prezidents Donalds Tramps, kurš jau iepriekš pieļāva ASV militāru operāciju šajā Tuvo Austrumu valstī un paziņoja, ka palīdzība esot ceļā. Otrdien viņš brīdināja par ļoti stipru rīcību, ja Irānas varas iestādes īstenos draudus par dažu demonstrantu pakāršanu, taču konkrētāku informāciju nesniedza.
Aktīvistu organizācija ziņoja, ka 2403 no nogalinātajiem bija protestētāji, bet 147 bija saistīti ar valdību. Ir gājuši bojā 12 bērni, kā arī deviņi civiliedzīvotāji, kuri nepiedalījās protestos.
Vairāk nekā 18 000 cilvēku ir aizturēti, ziņoja “Human Rights Activists News Agency”.
Irānā pašlaik ieviests nepieredzēti liels sakaru atslēgums, lai mazinātu protestus. Bet Īlona Maska uzņēmums “SpaceX” sācis piedāvāt bezmaksas “Starlink” satelīta pakalpojumus Irānā, atceļot abonēšanas maksu valstī. Lai gan “Starlink” uztvērēji Irānā ir aizliegti, daudzi no tiem ir nelegāli ievesti pāri valsts robežām.
Tikmēr Eiropas Savienības vadītāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka bloks strauji virzās uz turpmāku sankciju izstrādi pret Irānu. Ierosinātās sankcijas ietvertu aktīvu iesaldēšanu personām, kas iesaistītas nesenajā apspiešanā.
KONTEKSTS:
Irāna ar vairāk nekā 90 miljoniem iedzīvotāju ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām valstīm Tuvo Austrumu reģionā. Gadsimtiem ilgi tā bijusi pazīstama kā Persija. 1979. gadā islāma fundamentālisti sarīkoja revolūciju, kuras rezultātā tika gāzta monarhija un izveidota Irānas Islāma Republika. Irānā pie varas nostiprinājās teokrātisks režīms, kurā galvenā loma ir islāma garīdzniekiem. Šis režīms ir apspiedis opozīciju, ierobežojis sieviešu tiesības un vajājis dažādas minoritātes.
Irānai ir vienas no lielākajām naftas un gāzes rezervēm pasaulē, bet aizdomas rosinājuši tās centieni attīstīt atomenerģijas programmu. Izraēla un citi Irānas pretinieki uzskata, ka Teherānas režīma patiesais mērķis ir iegūt kodolieročus.
Izraēla un ASV apņēmušās nepieļaut šāda scenārija īstenošanu, tādēļ 2025. gada jūnijā veica triecienus pret Irānas kodolprogrammas objektiem. Izraēla uzskata Irānu par savu galveno ienaidnieci, jo Teherānas režīms finansē tādas teroristu organizācijas kā “Hizbullāh” un “Hamās”.
Irānu vairākkārt ir satricinājuši sabiedrības protesti, it sevišķi pēc jaunietes Mahsas Amini nāves 2022. gadā, bet valdošais režīms ir spējis noturēties pie varas.
2025. gada nogalē un 2026. gada sākumā protesti atsākušies ar jaunu sparu; šoreiz iedzīvotājus visvairāk satrauc augstā inflācija un ekonomikas krīze. Valdošā režīma pretinieki aicina gāzt ājatollu Hāmenejī un nodot varu pēdējā Irānas monarha dēlam Rezam Pehlavi.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu