Latvijā pakāpeniski būtu jāizbeidz krievu valodā esošo radio staciju raidīšana, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Krieviski raidošo radio darbību varētu beigt 8 gadu laikā
Āboliņš uzsvēra, ka radio nevar salīdzināt ar citu mediju saturu, jo tā darbībai nepieciešams valsts piešķirts resurss – apraides frekvence. “Radio var darboties tikai tad, ja valsts bez maksas iedod vērtīgāko biznesa daļu – frekvenci”.
Viņš uzsvēra, ka šobrīd Latvijā darbojas 13 radio stacijas krievu valodā, savukārt valstī kopumā raida aptuveni 40 radio stacijas.
Āboliņš skaidroja, ka 14. janvārī Saeimā iesniedzis priekšlikumu, kas paredz astoņu gadu laikā pārtraukt šādu radio darbību, ļaujot esošajām apraides licencēm beigties dabiskā ceļā.
Iesniegtais priekšlikums noteiktu, ka radio apraides atļaujas krievu valodā netiktu atjaunotas, tādējādi pēdējā licence beigtos 2034. gadā. Tas, pēc Āboliņa domām, būtu vienīgais saprātīgais un legālais veids, kā pakāpeniski izbeigt krievu valodas izmantošanu radio apraidē.
Saturs medijos krievu valodā
Raidījumā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputāts Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) sacīja, ka pašreiz spēkā ir nacionālās drošības koncepcija, kas paredz, ka ar 2026. gada 1. janvāri sabiedriskais medijs atsakās no krievu valodas, bet tas nav izpildīts, tāpēc Nacionālā apvienība Saeimā iesniegusi premjeres Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) demisijas pieprasījumu.
Puntulis sacīja, ka Latvijas Radio 4 vairs neskan, bet krievu valoda joprojām ir sabiedriskajā medijā – portālā rus.lsm.lv. Viņa ieskatā galvenais uzdevums ir netērēt valsts līdzekļus krievu valodas uzturēšanai. Savukārt situācija ar privātajiem medijiem viņa ieskatā ir cits stāsts.
“Mums kā valstij jārāda piemērs, kā mēs to darām valsts pārvaldē, kā mēs to darām izglītībā. Tas ir pašapziņas jautājums,” sacīja Puntulis.
LSM valdes izraudzītā stratēģija paredz, ka no 2026. gada portāls LSM.lv darbosies kā vienota ziņu platforma latviešu valodā ar satura piedāvājumu arī angļu, ukraiņu un krievu valodā.
Vienlaikus Puntulis pauda, ka būtu nepieciešams, lai valsts finansējumu saņem tikai tie mediji, kas raida latviešu valodā. Tostarp, iespējams, jānodrošina valsts atbalsts tiem komercmedijiem, kas izvēlas raidīt tikai latviski.
Arī Āboliņš sacīja, ka “uzņēmējs var veidot saturu krievu valodā, bet valsts nevar atbalstīt šādu saturu”.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu