EK piedāvā jaunu atbalsta shēmu Ukrainai
Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar tiesību aktu priekšlikumu kopumu, lai nodrošinātu nepārtrauktu finansiālu atbalstu Ukrainai 2026. un 2027. gadā. Šis solis ir atbilde uz Eiropadomes 2025. gada 23. oktobra apņemšanos risināt Ukrainas turpmākās budžeta un aizsardzības vajadzības, reaģējot uz pastāvīgo Krievijas agresijas kara radīto spiedienu uz Ukrainas resursiem. Piedāvājuma mērķis ir elastīgi un efektīvi reaģēt uz Ukrainas mainīgajām finansējuma vajadzībām, neatkarīgi no faktiskās situācijas valstī.
Divi galvenie atbalsta risinājumi
Komisija ierosina divus galvenos risinājumus: ES aizņēmumi un reparāciju aizdevums. Pirmais risinājums paredz kapitāla piesaisti finanšu tirgos, izmantojot ES budžetu kā garantiju, kas tiktu piešķirta Ukrainai aizdevuma veidā. Šim risinājumam nepieciešama visu dalībvalstu vienprātība. Otrais risinājums – reparāciju aizdevums – ļautu EK aizņemties naudas līdzekļu atlikumus no ES finanšu iestādēm, kas tur savus līdzekļus iesaldētajos Krievijas Centrālās bankas aktīvos. Šo risinājumu var pieņemt ar kvalificētu vairākumu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau ir izteicis pateicību Eiropas līderiem par šo lēmumu, uzsverot, ka tas stiprina Ukrainas noturību un nodrošina finansiālu drošību nākamajiem gadiem .
Finansējuma apjoms un sadalījums
Kopumā paredzēts piešķirt 90 miljardus eiro divu gadu laikā, kas tiktu strukturēti divās daļās: aptuveni divas trešdaļas jeb 60 miljardi eiro militārajai palīdzībai un atlikušā trešdaļa jeb 30 miljardi eiro kā vispārējais budžeta atbalsts . Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) lēš, ka Ukrainai nākamajos divos gados būs nepieciešami 135 miljardi eiro . Šie līdzekļi palīdzēs Ukrainai stiprināt tās aizsardzības spējas, nodrošināt valsts un sabiedrisko pamatpakalpojumu nepārtrauktu darbību, kā arī veicinās Ukrainas noturību un ciešāku integrāciju ar Eiropas aizsardzības industriālo bāzi.
Latvijas nostāja un atbalsts Ukrainai
Latvija pastāvīgi atbalsta Ukrainu gan politiski, gan praktiski. Ārlietu ministres Baibas Bražes ziņojumā par 2026. gadu norādīts, ka Latvijas nostāja Ukrainas atbalstā ir nemainīga un nepieciešams turpināt sniegt visaptverošu palīdzību . Eiropas valstīm ir jāuzņemas līdera loma un jāpalielina ieguldījums, sasniedzot vismaz 0,25% no to iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvija ir sniegusi militāro atbalstu 0,25% apmērā no IKP un 15 miljonus eiro rekonstrukcijai no 2024. līdz 2026. gadam . Kopš kara sākuma Latvijas praktiskais atbalsts Ukrainai sasniedzis gandrīz miljardu eiro . Tiek uzsvērta arī nepieciešamība uz spiedienu pret Krieviju un tās agresiju iespējojošām valstīm .
Drošības garantijas un iesaldētie Krievijas līdzekļi
Viens no priekšlikumiem paredz izmantot iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus, kuru vērtība Eiropas Savienības bankās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sasniedz aptuveni 210 miljardus eiro . Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un komisārs Valdis Dombrovskis ir uzsvēruši, ka šo līdzekļu piešķiršana Ukrainai aizdevuma veidā ir svarīgs solis, lai nodrošinātu valsts noturību . Lai gan 2025. gada 3. decembrī ierosinātais reparāciju aizdevums joprojām ir dienaskārtībā, tiek izstrādāti arī drošības mehānismi, lai pasargātu ES dalībvalstis un finanšu iestādes no iespējamiem pretpasākumiem . Prezidents Zelenskis arī atzīmējis, ka ir svarīgi, lai Krievijas aktīvi paliktu iesaldēti .