Tankkuģu karoga maiņa
Kopš šī gada sākuma ir novērots ievērojams Krievijas “ēnu flotes” tankkuģu skaits, kas maina savu karogu pret Krievijas karogu. Pēc laikraksta “The Wall Street Journal” datiem, atsaucoties uz “Lloydʼs List Intelligence” informāciju, vismaz 15 tankkuģi, kas pārvadā sankcijām pakļauto naftu, ir pārreģistrējušies zem Krievijas valsts karoga. Šī tendence liecina par centieniem apiet starptautiskās sankcijas un izvairīties no iespējamām problēmām, kas saistītas ar to darbību.
Kuģniecības izdevuma “Lloydʼs List” galvenais redaktors Ričards Mīds skaidro, ka, izmantojot Krievijas karogu, šie kuģi cer pasargāt sevi no pasākumiem, ko pret tiem varētu vērst Amerikas Savienotās Valstis. ASV ir pastiprinājušas cīņu pret Venecuēlas naftas eksportu, kas pārkāpj noteiktās sankcijas.
Sankciju apiešanas stratēģijas
Saskaņā ar “S&P Global Market Intelligence” datiem, iepriekšējā gada nogalē situācija kļuva vēl izteiktāka – pēdējos trīs 2025. gada mēnešos vēl 25 tankkuģi mainījuši savu karogu pret Krievijas. Decembrī vien šādu gadījumu bija 18, turklāt 16 no šiem kuģiem bija noteiktas Lielbritānijas vai ASV sankcijas.
Karoga maiņas likumība reisa laikā no starptautisko jūras tiesību viedokļa ir apšaubāma. “The Wall Street Journal” ziņo, ka līdz šī gada nedēļas nogalei ASV jau bija aizturējušas piecus “ēnu flotes” naftas tankkuģus ar dažādiem karogiem. Viens no tiem ir tankkuģis “Marinera”, kuru ASV krasta apsardze vajāja Venecuēlas piekrastē, pēc tam tas mainījis nosaukumu un tika reģistrēts Krievijā.
Kas ir “ēnu flote”?
“Ēnu flote” parasti sastāv no novecojušiem tankkuģiem, kurus iegādājušies necaurredzami uzņēmumi, kas atrodas valstīs, kurām nav noteiktas sankcijas, piemēram, Apvienotajos Arābu Emirātos vai Māršala salās. Šie kuģi bieži vien kuģo zem eksotisku valstu karogiem, piemēram, Gabonas vai Kuka salām, lai slēptu savu piederību un izvairītos no sankcijām. Daļa no šiem kuģiem ir saistīti ar Krievijas valsts kuģniecību “Sovcomflot”. “Ēnu flotē” iesaistīto kuģu skaits tiek lēsts no 600 līdz pat 1400. Tiek uzskatīts, ka šie kuģi tiek izmantoti, lai apietu noteiktos naftas cenu griestus un turpinātu sankcijām pakļautās naftas eksportu no valstīm kā Venecuēla, Krievija un Irāna.
Starptautiskās reakcijas un riski
Šī situācija rada bažas par starptautisko drošību un jūras satiksmes likumību. Tiek ziņots, ka “ēnu flotes” kuģi bieži vien darbojas ar izslēgtiem automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) transponderiem vai tos ir pārveidojuši, apgrūtinot to uzraudzību. Ir arī bažas, ka šādus kuģus varētu izmantot spiegošanai vai sakaru traucēšanai.
Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi jaunus pasākumus pret “ēnu flotes” darbību, cenšoties ierobežot to atbalstošos uzņēmumus un apdrošinātājus. Neskatoties uz sankcijām un cenām griestiem, Krievijas ienākumi no naftas tirdzniecības ir ievērojami samazinājušies. Tomēr “ēnu flotes” izmantošanas pieaugums un naftas cenu griestu efektivitātes vājināšanās ir mazinājušas kopējo sankciju ietekmi.
Neskatoties uz centieniem apiet sankcijas, Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta ir nokritušies līdz zemākajam līmenim kopš iebrukuma Ukrainā. Ukrainas uzbrukumi Krievijas “ēnu flotei” un jūras naftas termināļiem ir būtiski samazinājuši naftas eksportu, kas veikts pa Melno jūru.