Dānijai un ASV joprojām atšķirīgi uzskati par Grenlandes nākotni, trešdien pēc Vašingtonā aizvadītās tikšanās ar ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu un valsts sekretāru Marko Rubio paziņoja Dānijas ārlietu ministrs Larss Loke Rasmusens, kuram pievienojās arī Grenlandes ārlietu ministre Viviana Mocfelta.
Rasmusens stāstīja, ka Dānijas, Grenlandes un ASV pārstāvjiem bija “atklāta un konstruktīva diskusija” par to, kā sekmēt Grenlandes un Arktikas drošību. Viņš gan neslēpa, ka abu pušu skatījums uz Grenlandes nākotni joprojām ir ļoti atšķirīgs.
“Dānijas Karaliste joprojām uzskata, ka Grenlandes ilgtermiņa drošību var garantēt esošās sistēmas ietvaros, proti, 1951. gada nolīgumā par Grenlandes aizsardzību, kā arī NATO līguma ietvaros.
Mums ir pilnīgi nepieņemamas idejas, kas neievēro Dānijas Karalistes teritoriālo integritāti un Grenlandes iedzīvotāju tiesības uz pašnoteikšanos. Tāpēc mums joprojām ir būtiskas domstarpības, taču mēs turpināsim sarunas.
Mēs esam nolēmuši izveidot augsta līmeņa darba grupu, lai izpētītu, vai varam atrast kopīgu risinājumu. Mūsuprāt, šai grupai būtu jākoncentrējas uz to, kā risināt Amerikas bažas par drošību, vienlaikus respektējot Dānijas Karalistes sarkanās līnijas. Mēs paredzam, ka šāda grupa pirmo reizi sanāks pēc dažām nedēļām,” sacīja Rasmusens.
Ministrs stāstīja: “Mums neizdevās mainīt amerikāņu pozīciju. Ir skaidrs, ka prezidentam [Donaldam Trampam] ir vēlme iekarot Grenlandi. Un mēs ļoti, ļoti skaidri pateicām, ka tas nav karalistes interesēs.”
Rasmusens norādīja, ka Grenlandes un Dānijas iedzīvotājiem šis jautājums ir “ļoti emocionāls”.
Dānijas aizsardzības ministrs Troelss Lunds Poulsens norādījis, ka Dānija stiprinās militāro klātbūtni Grenlandē. “Mēs turpināsim stiprināt savu militāro klātbūtni Grenlandē, bet mēs arī vēl vairāk koncentrēsimies NATO ietvaros uz to, lai rīkotu vairāk mācību, un uz lielāku NATO klātbūtni Arktikā,” paziņojumā apliecināja ministrs, piebilstot, ka Dānija “turpina dialogu ar saviem sabiedrotajiem par jaunām un pastiprinātām darbībām 2026. gadā”.
No citām Eiropas valstīm misijai pievienojas Vācijas, Francijas, Zviedrijas un Norvēģijas militārpersonas.
Vācija apstiprināja, ka ceturtdien nosūtīs 13 karavīrus uz Grenlandi, norādot, ka šīs komandas mērķis būs izpētīt pamatnosacījumus iespējamam militārajam atbalstam Dānijai drošības garantēšanā reģionā, paziņoja Vācijas Aizsardzības ministrija.
Dānija skaidroja, ka šis solis ir saistīts ar militārajām mācībām Grenlandē, kurās iesaistītas lidmašīnas, kuģi un karavīri un kuras notiks ciešā sadarbībā ar NATO sabiedrotajiem. Manevru mērķis ir trenēties karavīru izvietošanā Arktikas īpašajos apstākļos un stiprināt NATO klātbūtni.
Mācību aktivitātes varētu ietvert arī atbalstu Grenlandes iestādēm, piemēram, policijai, kritiskās infrastruktūras uzraudzību, iznīcinātāju izvietošanu Grenlandē un tās apkārtnē, jūras spēku uzdevumu izpildi, kā arī sabiedroto karavīru uzņemšanu, paziņoja Dānijas un Grenlandes Ārlietu ministrijas, norādot, ka “drošības saspīlējums ir izplatījies līdz pat Arktikas reģionam”.
Arī Zviedrija apstiprināja, ka pēc Dānijas lūguma nosūtījusi militārpersonas uz Grenlandi. “Šodien Grenlandē ierodas vairāki Zviedrijas bruņoto spēku virsnieki. Viņi ir daļa no grupas no vairākām sabiedrotajām valstīm,” platformā “X” paziņoja Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.
KONTEKSTS:
Grenlande pēc platības ir lielākā sala pasaulē, bet uz tās ir tikai aptuveni 56 000 iedzīvotāju. Tā pieder Dānijai, bet salai ir plašas autonomijas tiesības.
Grenlandes galvaspilsēta Nūka ģeogrāfiski ir tuvāk Ņujorkai nekā Kopenhāgenai, un ASV valdība jau vairākkārt izrādījusi interesi par Grenlandes iegādāšanos. Grenlandē ir izvietota ASV militārā bāze.
ASV drīz pēc Otrā pasaules kara piedāvāja nopirkt Grenlandi par 100 miljoniem dolāru, bet Dānija noraidīja šo piedāvājumu.
ASV prezidents Donalds Tramps jau sava pirmā prezidentūras termiņa laikā atdzīvināja ideju par Grenlandes pirkšanu, bet tagad pēc atgriešanās Baltā nama saimnieka amatā viņš ar jaunu sparu ķēries pie šīs idejas popularizēšanas.
Starptautiskās politikas eksperti spriež, ka ASV interesē Grenlandes stratēģiski svarīgais izvietojums un pieeja Arktikai, kā arī derīgo izrakteņu krājumi.
Dānijas un Grenlandes amatpersonas gan uzsvērušas, ka Grenlande netiek pārdota.
2026. gada janvārī Baltais nams pavēstīja, ka Tramps izskata dažādas iespējas, kā pārņemt Grenlandi savā kontrolē, tai skaitā netiek izslēgts arī militārs risinājums. Šāds scenārijs izraisītu smagu krīzi NATO, jo gan Dānija, gan ASV ir NATO dalībvalstis.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu