Otzi līķi 1991. gadā Alpos atrada vācu tūristi. Taču tas nebija vis kāds nelaimīgs Alpu taku staigātājs, kura mūžu aprāvusi kāda pēkšņi “uzkritusi” dabas stihija vai cita nelaime. Otzi dzīvoja pirms apmēram 5300 gadiem, bet viņa līķis tik labi saglabājies, jo lielāko daļu laika bija ledus ieskauts. Pētniekiem izdevies no šī par “ledus cilvēku” dēvētā eksemplāra paņemt arī ģenētisko materiālu un veikt DNS analīzes, kas atklāj interesantus aspektus par Otzi pagātni.
Otzi mūžs nebija viegls. Un diez vai kādam bronzas laikmetā šajā reģionā tā bija “pastaiga parkā”. Katra diena nesa izaicinājumus ar vienu mērķi – sagaidīt nākamo un aiznākamo. Par to liecina arī Otzi pēdējā stundiņa. Ņemot vērā brūces un to, ka kreisajā plecā atrasts bultas uzgalis, pētnieki uzskata – Otzi tika nogalināts. Tomēr viņa dzīves un nāves apstākļi aizvien ir zinātnieku debašu objekts.
Taču DNS analīze gan sniedz visai skaidras atbildes par Otzi pagātni. Piemēram, analīzes liecina, ka viņa senču saknes varētu būt meklējamas mūsdienu Turcijas teritorijā, no kurienes Eiropā cilvēki ieradās pirms 8000 gadu. Tāpat Otzi bijusi tumšāka ādas krāsa, nekā uzskatīts iepriekš. Un… arī Otzi, ja viņa mūžs būtu ilgāks, nāktos rēķināties ar ligu, kas skar daudzus mūsdienu vīriešus – matu atkāpšanos. Tas “ierakstīts” viņa gēnos.
Jauna iepriekš ievākto ģenētisko paraugu analīze nu atklāj arī, ka Otzi pārnēsājis kādu vīrusu, kas aktuāls arī mūsdienās – cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Pētījumam, kurā izklāstīti šie rezultāti, gan vēl jāiziet recenzēšanas process, pirms tas tiek publicēts kādā akadēmiskajā izdevumā. Ja rezultāti apstiprināsies, tas būs senākais molekulārais pirādījums par CPV16 klātbūtni mūsu tiešajos priekštečos. Iepriekš pierādījumi par šīs vīrusu grupas un arī herpes vīrusu klātbūtni atrasti neandertāliešos.
Cilvēka papilomas vīruss, tostarp minētais tips – CPV16 –, pētījumos tiek saistīts ar dažādu vēža veidu risku būtisku pieaugumu.
“Rezultāti norāda, ka CPV16 jau ilgu laiku bijis klātesošs mūsdienu cilvēku (te domāts “mūsdienu” anatomiskā nozīmē, kaut šie cilvēki dzīvojuši pirms tūkstošiem gadu) populācijās,” vietne “Live Science” citē vienu no darba līdzautoriem – Sanpaulu Federālās universitātes Medicīnas skolas profesoru Marselu Brionisu. Runa ir par laiku pirms 50 tūkstošiem gadu. “Tātad vēzi izraisoši vīrusi nav jauni patogēni, bet gan cilvēkiem nevēlami “kompanjoni” jau ļoti ilgu laiku, un evolucionējuši līdz ar primātiem un cilvēkiem.”
Šis darbs gan nesniedzas tik tālā pagātnē, lai ļautu izdarīt secinājumus par CPV izcelsmi. Ar pētījumu nesaistītais Arizonas Universitātes Imunobioloģijas departamenta zinātnieks Konrāds van Dorslārs norāda – tas arī nekādā veidā neizslēdz, ka mūsdienu cilvēki, Homo sapiens, pie šī vīrusa tikuši tieši no neandertāliešiem. Pēdējos gados ir gūta spēcīga pierādījumu bāze par neandertāliešu un H. sapiens pārošanos. Arī mūsdienu cilvēku genomā atrodamas neandertāliešu DNS paliekas.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit