Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī ārkārtējo stāvokli enerģētikas nozarē. Vissarežģītāka situācija izveidojusies galvaspilsētā Kijivā, kur Krievijas gaisa triecienu dēļ enerģijas padeves traucējumi varēti ilgt līdz pavasarim.
Zelenskis informēja, ka tiks izveidots pastāvīgs koordinācijas štābs, lai risinātu situāciju Kijivā. Viņš arī devis rīkojumu valdībai darīt visu iespējamo, lai saņemtu atbalstu no sabiedrotajiem, vienkāršotu rezerves energoapgādes noteikumus un pārskatītu komandantstundas nosacījumus. Tiekot strādāts, lai ievērojami palielinātu elektroenerģijas importa apjomu.
Vienlaikus Ukrainas prezidents kritizēja valsts galvaspilsētas Kijivas varasiestādes par nepietiekamu sagatavotību elektroenerģijas atslēgumiem. Zelenskis izteicies, ka, analizējot situāciju, tika konstatēts, ka vissmagākā situācija ir Kijivā. Pēc viņa teiktā, Ukrainas galvaspilsētā paveikts pārāk maz un šajās dienās viņš neredz pietiekamu darbības intensitāti Kijivā.
Savukārt Kijivas mērs Vitālijs Kličko paziņoja,
ka pagājušajā piektdienā pēc Krievijas uzbrukuma puse galvaspilsētas sākotnēji palika bez apkures un gaismas, un šāda situācija izveidojās pirmo reizi kopš pilna iebrukuma sākuma.
Atbildot uz Zelenska kritiku, Kličko norādīja, ka viņš kā mērs un visi Kijivas atbildīgie dienesti strādā, lai nodrošinātu galvaspilsētas funkcionēšanu. Kličko arī paudis viedokli, ka Zelenska izteikumi noniecina tūkstošu cilvēku un speciālistu pašatdevi un ieguldīto darbu.
Temperatūra naktī var noslīdēt zem -15 grādiem, tāpēc pilsētā izveidoti apmēram 1200 punkti, kur cilvēki var sasildīties, uzlādēt elektroniskās ierīces un saņemt siltu pārtiku.
Arī enerģētikas eksperti atzīst, ka divas lielākās Kijivas termoelektrostacijas, visticamāk, nespēs darboties ar pilnu jaudu vismaz līdz pašreizējās apkures sezonas beigām. To darbs daļēji atjaunots, taču jārēķinās ar jauniem okupantu uzbrukumiem.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu