Kādi ir ierosinātie jaunie ES finansēšanas veidi?
Parlaments jau ilgu laiku uzskata, ka ES ieņēmumu sistēma ir jāreformē, lai labāk risinātu pašreizējās problēmas un sasniegtu nozīmīgus rezultātus eiropiešiem.
Lai samazinātu atkarību no ES dalībvalstu iemaksām, kas balstās uz nacionālo kopienākumu un PVN, Parlaments aicināja ieviest jaunus ieņēmumu avotus, kas saistīti ar ES politiku un mērķiem.
Ir izteiktas dažādas idejas par jauniem pašu resursiem, tostarp:
- ieņēmumi no emisiju tirdzniecības sistēmas (ieņēmumi no sistēmas, kas ierobežo siltumnīcefekta gāzu apjomu, ko var emitēt, piemēram, energoietilpīga rūpniecība, enerģijas ražotāji un aviokompānijas)
- digitālo pakalpojumu aplikšana ar nodokli (nodrošinot digitālās ekonomikas taisnīgu aplikšanu ar nodokli)
- oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (oglekļa cena noteiktu preču importam no ārpussavienības valstīm, kas palīdz nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus cīņā pret klimata pārmaiņām)
- Finanšu darījumu nodoklis (nodrošinot, ka finanšu nozare maksā taisnīgu nodokļu daļu)
- Pašu resursi, kas saistīti ar ieņēmumiem no uzņēmumu nodokļiem.
2023. gada maijā Parlaments apstiprināja ziņojumu, kurā aicināts novērtēt līdzšinējo reformu procesu un ierosinātas arī jaunas idejas par papildu ieņēmumu avotiem, piemēram, nodoklis par kriptovalūtu aktīviem.
2023. gada jūnijā Komisija iesniedza priekšlikumu par jauniem budžeta ieņēmumu avotiem:
- Pamatojoties uz ieņēmumiem no emisiju tirdzniecības (ETS): 30 % no ieņēmumiem no ETS kvotu izsolēm tiktu piešķirti ES budžetam.
- Radīti ar ES oglekļa robežu korekcijas mehānismu (CBAM). 75 % no ieņēmumiem no mehānisma tiktu piešķirti ES budžetam.
- Saistīti ar uzņēmumu peļņu: pagaidām tie būtu balstīti uz statistisku aplēsi, kas aptuveni atspoguļo uzņēmumu peļņu; vēlāk tos varētu saistīt ar iniciatīvu vienkāršot uzņēmumu nodokļu noteikumus.
Parlaments atbalstīja Komisijas priekšlikumu, lai gan EP deputāti uzsvēra, ka būtu jāpārskata noteikumi par ES dalībvalstu neto iemaksu samazināšanu, izmantojot atlaides vai korekcijas.
Lai tas stātos spēkā, visām ES dalībvalstīm ir jāvienojas par jaunu ieņēmumu avotu pievienošanu ES budžetam. Līdz šim Padomē par to nav panākta vienošanās.
2025. gada maijā Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā izklāstītas tā prioritātes attiecībā uz ilgtermiņa budžetu pēc 2027. gada. Tajā Parlaments aicināja Padomi steidzami pieņemt jaunas pašu resursu ieņēmumu avotus, lai nodrošinātu ES parāda ilgtspējīgu atmaksu, un uzsvēra, ka jauni pašu resursu ieņēmumu avoti ir būtiski, lai apmierinātu Savienības lielākas izdevumu vajadzības.
“Mūsu nākamajam ilgtermiņa budžetam jābūt atbildīgam pret nākamajām paaudzēm. Fiskālā disciplīna nav izvēle. Tā ir pienākums. Mums ir vajadzīgi jauni resursi veco parādu segšanai. Tas ir solīts jau gadiem ilgi. Tagad ir pienācis laiks virzīties uz priekšu un izpildīt šo solījumu,” pēc plenārsēdes balsojuma preses konferencē teica Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola.