Pēc vairāku gadu diskusijām, pretrunīgiem politiskiem signāliem un virknes kļūdainu lēmumu par biodegvielas lietošanu, Latvijā beidzot ir sperts solis pareizajā virzienā – pieņemts Transporta enerģijas likums, kas no 2026. gada 1. janvāra aizstās līdzšinējo Biodegvielas likumu.

Lai gan jaunais regulējums nav ideāls un neatrisina visas nozares problēmas, tas ievieš būtisku elementu, kura Latvijā gadiem ir pietrūcis – prognozējamību un stabilitāti.Kā nozares pārstāvis varu teikt skaidri – vietējiem ražotājiem beidzot tiek dots signāls, ka spēles noteikumi netiks mainīti katru gadu. Tā nav absolūta stabilitāte, taču tā ir pietiekama, lai uzņēmumi varētu pieņemt ilgtermiņa lēmumus par investīcijām, ražošanu un darbavietām.

Likums rada vienlīdzīgākus spēles noteikumus, kuros vietējie ražotāji, kas izmanto Latvijas izejvielas un nodrošina darba vietas reģionos, netiek atstumti. Ja uzņēmums investē Latvijā, strādā ar vietējām izejvielām un ievēro ilgtspējas kritērijus, tam ir jāzina, kādos apstākļos tirgus darbosies arī pēc pieciem vai septiņiem gadiem.Stabilitāte nav privilēģija vai atbalsts vienai nozarei – tā ir pamatprasība jebkurai ražošanai ar gariem investīciju cikliem. Biodegvielas ražošana nav bizness “uz vienu sezonu”. Runa ir par miljonu investīcijām iekārtās, noliktavās, loģistikā un cilvēkos. Ja politiskā vide ir haotiska, investīcijas vienkārši nenotiek – kapitāls aizplūst uz valstīm, kur noteikumi ir skaidrāki.

Degvielas cenas

Publiskajā telpā regulāri izskan apgalvojumi, ka biodegvielas prasības būtiski sadārdzina degvielu. Šie apgalvojumi nebalstās datos. Jau šobrīd biodegvielas ietekme uz gala cenu ir minimāla – aptuveni 3–5 centi litrā, izmantojot pirmās paaudzes biodegvielu, un līdz 2030. gadam šī ietekme saglabāsies ļoti ierobežota.Degvielas cenu galvenokārt nosaka pavisam citi faktori – globālās naftas cenas, ģeopolitiskā situācija, valūtas kursi, akcīzes nodokļi un emisiju tirdzniecības sistēma. Šie faktori nav tieši saistīti ar Transporta enerģijas likumu, taču tie bieži tiek izmantoti kā ērts arguments, lai diskreditētu biodegvielas lomu.

Emisiju uzskaite un kontrole

Jaunais likums regulē atļauto degvielas veidu loku, ļaujot tirgū ienākt dažādiem atjaunīgās izcelsmes produktiem. Tas ir solis uz priekšu, taču vienlaikus tas būtiski sarežģī emisiju uzskaiti un uzraudzību. Jo vairāk produktu, jo lielāka atbildība gan tirgus dalībniekiem, gan valsts institūcijām. Datu godprātība un caurspīdīga kontrole būs izšķiroša, lai sistēma nekļūtu par formālu atskaišu vingrinājumu.Ja šajā posmā tiks pieļautas nepilnības, cietīs visa nozare – arī tie uzņēmumi, kas strādā godīgi. Tāpēc valsts kapacitātes stiprināšana emisiju uzskaitē nav birokrātiska nianse, bet kritiski svarīgs jautājums nozares reputācijai.Vācijas valdība apspriež īpaša regulējuma nepieciešamību, kas būtu barjera krāpnieciskām shēmām. Atceramies, ka daudzu ES valstu tirgus telpa tika kropļota negodprātīga importa no Ķīnas rezultātā.

Biodegviela visu gadu

Likums paredz biodegvielas piejaukumu visa gada garumā, ne tikai vasarā. Šī tēma Latvijā gadiem ir tikusi dramatizēta bez reāla pamata. Lietuva, Skandināvijas valstis un citas līdzīga klimata valstis to dara jau sen, neradot riskus ne dzinējiem, ne patērētājiem. Ja lietotājs pērk degvielu no uzticama tirgotāja, kurš tirgo atbilstoši kvalitātes standartiem, tehnisku problēmu nav – to apliecina gan pieredze, gan dati.Transporta enerģijas likums pats par sevi neradīs brīnumus. Taču tas beidzot ievieš skaidrākus noteikumus, mazina politisku svārstību risku un dod iespēju vietējiem ražotājiem plānot nākotni. Ja Latvija patiešām vēlas ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un vietējā kapitālā balstītu enerģētikas nozari, stabilitāte nav izvēle – tā ir nepieciešamība. Šis likums ir solis pareizajā virzienā. Labāk vēlu nekā nekad.

Energoneatkarība un drošība

Gadiem ilgi bija sajūta, ka politisko lēmumu pieņēmēji vairāk rūpējas par citu valstu ražotāju interesēm, nevis par pašmāju uzņēmējiem. Latvijas politika ir izveidojusies tā, ka tiek ierobežota tieši tā biodegviela, ko mēs paši varam saražot no saviem graudiem un rapša. 2020. gadā Latvija neizpildīja ES noteikto mērķi biodegvielai transportā, tāpēc tagad mums atļauts izmantot mazāku apjomu vietējās izcelsmes biodegvielas, nekā būtu iespējams.Tā rezultātā visvairāk cieš Latvijas ražotāji un zemnieki. Lielāku daļu mērķu nāksies pildīt ar biodegvielu, kas jāieved no citām valstīm, kas palielina atkarību no importa un samazina ieguvumu Latvijas ekonomikai.Praksē tas jau sāk materializēties. Uzņēmums “Bio-Venta” ir investējis jaunās ražošanas jaudās, kas ļaus pārstrādāt ievērojami vairāk vietējo izejvielu.

Līdz šim Latvija eksportēja simtiem tūkstošu tonnu rapša gadā kā izejvielu, bet turpmāk arvien lielāku daļu no tā varēsim pārstrādāt šeit uz vietas. Tas nozīmē, ka Latvijas zemnieku audzētais rapsis tiks iepirkts, pārstrādāts un pārvērsts produktos ar augstāku pievienoto vērtību, kas paliks Latvijas ekonomikā. Izmantojot Eiropas Savienības fondu atbalstu, “Bio-Venta” ir paplašinājusi rapša pārstrādi, iegūstot ne tikai degvielas komponentes, bet arī augstvērtīgus blakusproduktus, tostarp lopbarības proteīnu. Eiropas Savienības lopbarības proteīna tirgus ir augošs, un šī ir iespēja Latvijai kļūt par nozīmīgu spēlētāju, vienlaikus stiprinot gan lauksaimniecību, gan pārstrādes nozari.

Valstij būtu jāpārskata šie aprēķini un jāpanāk, lai Latvijas rapsis tiktu vērtēts līdzīgi kā kaimiņvalstīs. Tas palīdzētu zemniekiem nopelnīt vairāk, padarītu mūsu produktus konkurētspējīgākus un ļautu efektīvāk samazināt transporta radītās emisijas izmantojot vietējos resursus.

Pašlaik oficiālie aprēķini rāda, ka no Latvijas rapša ražotā biodegviela it kā samazina izmešus mazāk nekā kaimiņvalstīs. Tas nostāda mūsu zemniekus un ražotājus sliktākā pozīcijā, lai gan rapša kvalitāte nav sliktāka.Valstij būtu jāpārskata šie aprēķini un jāpanāk, lai Latvijas rapsis tiktu vērtēts līdzīgi kā kaimiņvalstīs. Tas palīdzētu zemniekiem nopelnīt vairāk, padarītu mūsu produktus konkurētspējīgākus un ļautu efektīvāk samazināt transporta radītās emisijas izmantojot vietējos resursus.

Nākamie trīs līdz četri gadi būs sagatavošanās posms. Likums paredz būtisku emisiju samazinājumu tieši pēc 2030. gada, un līdz tam tirgus pārmaiņas būs pakāpeniskas. Tas ļaus patērētājiem pielāgoties, bet ražotājiem un tirgotājiem – izveidot ilgtspējīgus biznesa modeļus. Nav pamata gaidīt dramatiskus cenu lēcienus: izzudīs arī skaļākie degvielas cenu kāpuma pareģotāji, kuri emisiju samazināšanu mēģināja pasniegt kā galveno sadārdzinājuma iemeslu.

Mēs ceram, ka arī turpmāk politikas veidotāji spēs skatīties uz Eiropas Zaļo kursu nevis kā uz ārēju spiedienu, bet kā uz iespēju stiprināt Latvijas energoneatkarību, drošību un vietējo uzņēmējdarbību.