Igaunijas distanču slēpošanā uzvirmojis neparasts un neērts dopinga skandāls, kurā galvenais trieciens nav tikai aizliegto vielu lietošana, bet sistēmas kļūme. Bijusī Igaunijas izlases dalībnieka Kārela Kaspera Kērges pozitīvais dopinga tests uz kokaīnu nācis gaismā ar vairāk nekā gadu ilgu nokavēšanos, vēsta “Delfi.ee”.

Kērges dopinga paraugs tika ņemts 2024. gada 17. augustā Otepē notikušajā Igaunijas rollerslēpošanas čempionātā, kur 15 kilometru klasiskajā distancē viņš ieņēma 19. vietu. Analīzēs tika konstatēts kokaīns – viela, kas sacensību laikā ir stingri aizliegta saskaņā ar Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) kodeksu. Taču ne Igaunijas Antidopinga un sporta ētikas fonds (EADSE), ne WADA par šo pozitīvo paraugu netika informēti ADAMS sistēmas tehnisku traucējumu dēļ.

Faktiski tests nebija “palaists garām” cilvēku kļūdas dēļ– tas pazuda sistēmā. Par kļūdas iemesliem pilnīgas skaidrības vēl nav, taču gadījums izrādījies pietiekami nopietns, lai EADSE pēc tam manuāli pārbaudītu visus 2024. un 2025. gadā ņemtos dopinga paraugus. Līdzīgas anomālijas vairs nav konstatētas.

Sportists un viņa federācija par pozitīvo testu tika informēti tikai 2026. gada 13. janvārī. Tikai pēc tam EADSE drīkstēja publiski apstiprināt gan sportista vārdu, gan vielas nosaukumu. “Delfi” vērsās arī pie WADA ar jautājumu, vai šis tiešām uzskatāms par izolētu gadījumu, tomēr raksta publicēšanas brīdī atbilde vēl nebija saņemta.

29 gadus vecais Kērge karjeras laikā četras reizes kļuva par Igaunijas čempionu, pēdējo reizi – 2024. gada janvārī 10 kilometru klasikā. Viņa labākais rezultāts pasaules čempionātos bija 49. vieta 2020. gadā Lahti 15 kilometru distancē. Otepē rollerslēpošanas sacensībās viņš uzvarētājam Martinam Himam zaudēja vairāk nekā divarpus minūtes, kas raisa jautājumu – kāpēc dopinga pārbaude tika veikta tieši 19. vietas ieguvējam?

EADSE šo aspektu skaidro izvairīgi, uzsverot, ka testu atlase balstās uz dažādiem faktoriem – nejaušību, iepriekšējiem rezultātiem, sportista attīstības dinamiku vai citu pieejamo informāciju.

Kokaīna klātbūtne dopinga paraugā nozīmē potenciāli ļoti smagu sodu – līdz pat četru gadu diskvalifikācijai. Tomēr, ja sportists spēs pierādīt, ka viela lietota ārpus sacensību konteksta, diskvalifikācija varētu tikt samazināta līdz trim mēnešiem, kas šajā gadījumā būtu drīzāk formāla, jo Kērge jau ir noslēdzis sportista karjeru.

Pats sportists atzina vielas lietošanu, norādot, ka tā bijusi vienreizēja un neveiksmīga kļūda ballītes laikā. “Es apzinājos, ka tā ir aizliegta viela, un saprotu, ka kā sportists esmu atbildīgs par savu uzvedību vienmēr,” Delfi sacīja Kērge, uzsverot, ka nožēlo notikušo un uzņemas pilnu atbildību.

Igaunijas Slēpošanas federācijas izpilddirektors Kristjans Kolls bija tiešs un ass, nosodot sportista rīcību kā nesavienojamu ar profesionālu sportu. Arī izlases treneris Aivars Rehemā neslēpa vilšanos, uzsverot, ka treneris nevar sekot sportistam katrā dzīves brīdī un ka šādām lietām sportā nav vietas.

Ironiski, ka šīs Otepē sacensības izrādījās pēdējais oficiālais Kõrges rezultāts karjerā. Vēlāk viņš pakāpeniski pazuda no sacensību aprites un šobrīd dzīvo Austrālijā, kur strādā sezonas darbu, sportista dzīvi jau atstājot pagātnē.

Šis gadījums Igaunijas sportā paliks ne tikai kā stāsts par kokaīnu un ballīti, bet arī kā satraucošs signāls par to, cik ievainojama var būt globālā antidopinga uzraudzības sistēma. Jo šoreiz sportistu pieķēra nevis savlaicīga kontrole, bet sistēmas kļūda, kas patiesību atklāja tikai tad, kad karjera jau bija beigusies.

Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit