Saeimas priekšsēdētājas vizīte Kijivā un aicinājums neignorēt Ukrainas realitāti
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa ir uzsvērusi nepieļaujamību situācijā, kad Eiropā ziņas par Ukrainu tiek atstātas novārtā. Šis aicinājums izskanējis viņas vizītes laikā Kijivā, kur viņa vadīja Latvijas parlamentāriešu delegāciju. Mieriņa norādīja, ka tieši aukstajos ziemas mēnešos Ukrainas tauta joprojām piedzīvo smagus uzbrukumus, kas atstāj tūkstošiem cilvēku bez elektroenerģijas, ūdens un siltuma. Viņa akcentēja, ka katra starptautisku līderu vizīte Ukrainā ir svarīgs apliecinājums ukraiņiem, ka viņi nav vieni un tiek darīts viss, lai panāktu taisnīgu mieru. Šī vizīte ir kļuvusi par tradīciju, apliecinot konsekventu Latvijas atbalstu kara plosītajai valstij.
Eiropas Savienības plašais finansiālais atbalsts Ukrainai
Tikmēr Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar jaunu finansiālā atbalsta paketi Ukrainai 2026. un 2027. gadā. Šī pakete paredz piešķirt 90 miljardus eiro, no kuriem 60 miljardi eiro tiks novirzīti militārajām vajadzībām, bet atlikušie 30 miljardi eiro – vispārējam budžeta atbalstam. Šis lēmums ir atbilde uz Eiropadomes apņemšanos risināt Ukrainas turpmākās budžeta un aizsardzības vajadzības, reaģējot uz Krievijas agresijas kara radīto spiedienu. Plānots, ka finansējums nodrošinās stabilu un paredzamu finansējumu, stiprinot Ukrainas noturību un veicinot tās integrāciju Eiropas aizsardzības industriālajā bāzē. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvērusi, ka Ukrainai ir jābūt spēcīgai, lai panāktu mieru. Finansējums tiks strukturēts divās daļās, paredzot arī iespēju izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus.
Latvijas un Ukrainas divpusējās attiecības un atbalsts
Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas sniegusi Ukrainai plašu atbalstu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā. Latvija turpina sniegt militāro, humāno un finansiālo palīdzību, kā arī dod patvērumu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija pērn Ukrainas militārajam atbalstam atvēlējusi aptuveni 0,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pārsniedzot sākotnēji noteikto 0,25% no IKP apmēru. Papildus tam Latvija arī aktīvi iesaistās Ukrainas atjaunošanas projektos un sniedz atbalstu latviešu valodas apguvei Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Saeimas delegācijas vizītes Ukrainā, kas notiek janvārī, kļuvušas par tradīciju, apliecinot Latvijas nelokāmo atbalstu un solidaritāti.
Ukrainas drošības un integrācijas perspektīvas Eiropā
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa ir paudusi pārliecību, ka Ukrainai ir jāiekļaujas Eiropas Savienībā un NATO, lai nodrošinātu tās ilgtermiņa drošību un stiprinātu Eiropas aizsardzības spējas. Viņa uzsvēra, ka Krievijas agresijas draudi nebeigsies ar Ukrainas uzvaru, tāpēc ir nepieciešama ilgtermiņa pieeja brīvās pasaules drošības stiprināšanai. Latvijas nostāja ir skaidra – Ukraina ir jāatbalsta militāri un politiski, veicinot tās integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Tiek uzsvērts, ka Ukrainas nākotne Eiropā ir arī Latvijas interese un atbildība.
Eiropas vadība miera procesā un valsts atjaunošanā
Mieriņa uzsvērusi, ka Eiropai šobrīd ir jāuzņemas vadošā loma Ukrainas miera procesā un tās rekonstrukcijā. Viņa norādīja, ka karš ir nonācis izšķirošā fāzē un Eiropai ir jāmobilizē visi spēki un resursi, lai panāktu taisnīgu mieru un neatstātu Ukrainas neatkarību par tirgošanās elementu lielvaru rokās. Tiek uzsvērts, ka atbalstam jābūt elastīgam un tas nedrīkst kavēties Eiropas Savienības birokrātijas dēļ. Vēstījums ir skaidrs: Eiropa ir gana spēcīga, lai turpinātu atbalstu Ukrainai, pat ja citi izvēlētos to nedarīt. Ir nepieciešama politiskā griba un rīcība, lai panāktu agresora finanšu līdzekļu konfiskāciju, nevis tikai iesaldēšanu.