Filmas «Janvāra gaisma» pirmizrāde Latvijā saista ar Baltijas ceļu un neatkarības cīņām
13. janvārī Latvijas kinoteātros pirmizrādi piedzīvojusi lietuviešu režisora Karoļa Kaupiņa jaunākā filma “Janvāra gaisma”. Šis datums nav izvēlēts nejauši, jo filmas notikumu laiks un tematika cieši sasaucas ar Baltijas valstu vēstures izšķiršanos deviņdesmito gadu sākumā, kad tautas cīnījās par savu brīvību. “Ir jākož pretī, kā vien spējam – to darījām pirms 35 gadiem, ceļot barikādes pie stratēģiski svarīgajiem mūsu zemes objektiem, un tas jādara arī šodien, kad atkal dzīvojam laikā “pirms”, nevis “pēc””, intervijā “Kultūras rondo” stāsta režisors un viens no redzamākajiem pilsoniskajiem aktīvistiem Lietuvas kultūras kopienā Karolis Kaupinis. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, filma skatītājus aizved uz 1991. gadu, kad Lietuva vēl tikai nostiprināja savas valsts pamatus pēc neatkarības atjaunošanas.
Stāsts par pretošanos un izsalkumu pēc patiesības
Filmas centrā ir Lietuvas TV zvaigzne Daiva, kura zaudē darbu, kad padomju karavīri ieņem televīzijas ēku. Nespējot citādi padzīt iebrucējus, viņa izvēlas nevardarbīgu protestu – bada streiku treilerī pie okupētās ēkas. Sākotnēji streikam pievienojas vien daži cilvēki, un padomju karavīri uz to nepievērš nekādu uzmanību. Jau pēc diennakts kļūst skaidrs, ka cīņa par televīzijas atgūšanu ir gandrīz bezcerīga. Tomēr, badam pieņemoties spēkā, streikotāji pamazām saprot, ka patiesībā viņi ilgojas pēc atklātības un cilvēciskā siltuma. Režisors Karolis Kaupiņš izmanto absurda drāmas žanru, lai atspoguļotu ne tikai politiskos notikumus, bet arī dziļi personisko, emocionālo cilvēka stāvokli pārmaiņu laikā.
Vēsturiskais konteksts un ciešā saikne ar Latvijas notikumiem
Lai gan filma nav tieši par Latvijas barikādēm, tās norises laiks – deviņdesmito gadu sākums – ir tieši saistīts ar šo vēsturisko notikumu. Latvijā šis periods bija sevišķi nozīmīgs, jo sabiedrība aktīvi cīnījās par savu neatkarību pret padomju varu. Filmas producente Aija Bērziņa norāda, ka šie notikumi būtiski ietekmēja abu valstu attīstību, un uzsver, ka šī pieredze ir svarīga un mums ir pienākums to nest pasaulē, it īpaši šobrīd, kad Ukrainā turpinās karš. Viņa piebilst, ka mums ir tieša vēsturiska pieredze par to, ko nozīmē saskarties ar agresīvu Krievijas režīmu.
Barikāžu laiks – izmisums un vienotības spēks
1991. gada janvāra notikumi, kas pazīstami kā barikāžu laiks gan Latvijā, gan Lietuvā, kļuvuši par simbolu cīņai par brīvību, pilsoniskajai drosmei un sabiedrības vienotībai. Lietuvas Republikas vēstniece Latvijā Audrone Markevičiene uzsvēra, ka “1991. gada 13. janvāris ir mūsu cilvēku saliedētības un solidaritātes uzvara.” Šis laiks parādīja, ka pat visgrūtākajos apstākļos, sastopoties ar brutālu spēku, tauta spēj saliedēties un cīnīties par savām tiesībām un brīvību.
Kaupiņa kā režisora un aktīvista loma
Režisors Karolis Kaupinis ir viens no spilgtākajiem jaunās paaudzes Baltijas autorkino režisoriem. Viņa daiļradē bieži vien savijas vēsturiskā refleksija ar mūsdienu morālajām dilemmām. Kaupinis ir arī aktīvs pilsoniskās sabiedrības pārstāvis, kurš uzsver kultūras nozīmi demokrātiskas sabiedrības veidošanā un vēsturiskās atmiņas saglabāšanā. Viņš uzskata, ka mūsdienu kino spēj atspoguļot vēsturiskus notikumus, vienlaikus pievēršoties universālām tēmām par cilvēcisko cieņu, atklātību un izdzīvošanu grūtos laikos. Filmas “Janvāra gaisma” tapšanā piedalījušies arī Latvijas un Čehijas kolēģi, padarot to par starptautisku kopražojumu.