Ilustratīvs foto. Rīga.
Foto: Ieva Čīka/LETA
20:04, 15. janvāris 2026
Blakus dzīvojošie kaimiņi, jo īpaši, ja runa ir par daudzdzīvokļu mājām, nereti ikdienu padara krāšņāku un piedzīvojumiem bagātāku. Kamēr vieni grib visu dzirdēt, citiem rodas izmisums, domājot, kā izolēties no skaņām, kuras viņiem nebūtu jādzird.
Kokteilis
“Karmiska vilkme uz Lindām” – pilsētā baumo, ka Hosams Abu Meri ir ar jau trešo Lindu
FOTO. Vaira Vīķe-Freiberga aicina neuzķerties un brīdina par ļoti cinisku krāpnieku gājienu
Kokteilis
10 lietas, kas skolas laikā šķita pilnīgi patiesas, taču vēlāk izrādījās aplamas
LA.LV redakcijā vērsās kāda lasītāja, kura vairs nespēj izturēt blakus dzīvojošos kaimiņus, jo sienas ir tik plānas, ka katru dienu nākas dzirdēt skaņas, kuras viņa nekad nav vēlējusies dzirdēt. No skaļām sadzīviskām sarunām un strīdiem līdz intīmiem mirkļiem, kam būtu jāpaliek aiz aizvērtām durvīm.
Sieviete atzīst, ka privātuma sajūta viņas mājoklī ir pilnībā zudusi. Vakari, kas citkārt būtu domāti atpūtai, pārvērtušies par nervus kutinošu gaidīšanu, vai atkal nāksies klausīties svešas dzīves detaļās, no kurām nav iespējams aizbēgt pat savā guļamistabā.
CITI ŠOBRĪD LASA
“Dzīvoju hruščova laika mājā Juglā. Dzīvoju pagaidām viena, bet vairs nespēju izturēt to, kas notiek kaimiņos. Es dzirdu visu – cik bieži viņiem ir sekss, kā neklausa bērns, par ko viņi strīdas.
Dzirdu arī, kad nokrīt un saplīst kāds trauks. Pa dienu, kamēr esmu darbā, man ir pilnīgi vienalga, taču vakaros nav iespējams aizmigt, ja blakus čīkst gulta. Saprotu, ka cilvēki lielākoties nav vainīgi, taču dzīvot blakus reizēm ir ļoti grūti,” atzīst lasītāja.
Sieviete uzdod jautājumu, kā šādā situācijā rīkoties – vai ir vērts kādam “sūdzēties”, vai tomēr, ja citu variantu nav, pašas spēkiem jāiekrāj līdzekļi un jāveido skaņas izolācija sienām.
LA.LV sazinājās ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāju Initu Kabanovu, lai skaidrotu, kā šādās situācijās iedzīvotājiem rīkoties.
Kabanova norāda, ka slikta skaņas izolācija mēdz būt gan hruščova laika mājās, gan daudzos citos padomju laika projektos, jo tolaik nebija noteiktu būvakustikas standartu. Viņa skaidro, ka iedzīvotājiem ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu jāsaskaņo jebkuras pārbūves.
Ar pārvaldnieku jāsaskaņo tie darbi, kas ietekmē kopīpašumu, piemēram, ja dzīvokļa īpašnieks vēlas mainīt radiatorus, kas ir daļa no mājas kopējās apkures sistēmas. Savukārt kosmētiskais remonts ir paša dzīvokļa īpašnieka ziņā.
Pārstāve norāda, ka pārvaldniekam jāiesaistās tikai tad, ja trokšņus rada kādas kopīpašuma iekārtas – siltummezgls, aukstā ūdens sūknis vai lifta iekārta. Šādos gadījumos iedzīvotājiem jāziņo pārvaldniekam, lai meistari var novērst problēmu. Ikdienas sadzīves trokšņus, kas traucē iedzīvotājiem, gan ieteicams risināt citā veidā – vēršoties policijā.
Tiesību aktos nav noteiktas īpašas “klusās stundas” – ar troksni traucēt kaimiņu mieru nedrīkst nevienā diennakts laikā, atgādina Kabanova.
Savukārt, runājot par līdzīga rakstura sūdzībām, Kabanova atzīst, ka tādas mēdz būt: “Iedzīvotāji ziņo par kaimiņu trokšņošanu, taču tas nenotiek bieži. Šādos gadījumos aicinām vērsties policijā, savukārt trokšņa līmeņa pārbaudi var veikt Veselības inspekcija.”
Ziņo!
Ja arī Tu vēlies padalīties ar savu stāstu
LA.LV Aptauja
Vai jūs savā mājoklī dzirdat kaimiņu ikdienas trokšņus?
Šis raksts ir portāla LA.LV īpašums. Jebkāda veida satura pārpublicēšana, kopēšana, izplatīšana vai citāda veida izmantošana bez iepriekšējas rakstiskas atļaujas no LA.LV redakcijas ir aizliegta. Lai saņemtu atļauju pārpublicēt šo rakstu, lūdzu, sazinieties ar redakciju, rakstot uz [email protected]
Tēmas
SAISTĪTIE RAKSTI