To, kāda 2026. gadā būs apstrādes rūpniecības izaugsme, noteiks gan Latvijas iedzīvotāju pirktspēja, gan arī tendences eksporta tirgos. Patlaban mūsu valsts iedzīvotāju pirktspēja ir stabila un vienai daļai sabiedrības ienākumi pat aug, piemēram, algu kāpuma rezultātā. Arī citur Eiropas Savienībā (ES), kur nonāk Latvijas eksportētāju produkcija, ekonomiskā situācija ir samērā mierīga, bez dziļām, dramatiskām finanšu krīzēm.
Tomēr kopumā pasaulē joprojām pastāv dažādi ģeopolitiskie riski, un līdz ar to arī prognozes gan Latvijā, gan citās valstīs ir visai aptuvenas, pieļaujot arī negaidītus scenārijus, kas var izjaukt visus pašreizējos aprēķinus.
Pēdējie nu jau gandrīz seši gadi – kopš 2020. gada pavasara, kad sākās kovidpandēmija, – ir pierādījuši, ka notikumu attīstība ne tikai mūsu valstī, bet arī daudzviet citur pasaulē mēdz būtiski atšķirties no visdažādāko nozaru ekspertu prognozēm. Tā, piemēram, Krievijas izraisītais karš Ukrainā ilgst jau gandrīz četrus gadus, kas ir daudz ilgāk par savulaik paustajām prognozēm.
Latvijas ekonomika un arī konkrēti apstrādes rūpniecība ģeopolitiskajai nestabilitātei gan ir pielāgojusies. Pagājušajā gada rezultāti, protams, varēja būt labāki, taču tie nav slikti.
Piesardzība nezūd
2025. gada decembrī apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojumu raksturojošais konfidences rādītājs bija mīnus četri. Salīdzinot ar tā paša gada novembri, tas bija noslīdējis lejup par 0,6 procentpunktiem, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Diena jau iepriekš ir skaidrojusi, ka tad, ja konfidences rādītājs ir pozitīvs (virs nulles), tas norāda uz to, ka uzņēmēji ir optimistiski, bet, ja negatīvs (zem nulles), tad norāda uz to, ka uzņēmēji ir noskaņoti pesimistiski.
No 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm 2025. gada decembrī, salīdzinot ar tā paša gada novembri, 11 nozarēs uzņēmēju noskaņojums bija uzlabojies, bet 12 – pasliktinājies.
“Decembrī, salīdzinot ar novembri, uzņēmēju noskaņojums uzlabojās tādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs kā metālizstrādājumu ražošana (par 0,6 procentpunktiem), elektrisko iekārtu ražošana (par 3,1 procentpunktu), kā arī dzērienu ražošana (par 5,4 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums pasliktinājās koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 1,2 procentpunktiem), pārtikas produktu ražošanā (par 2,9 procentpunktiem), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 0,2 procentpunktiem),” skaidro CSP.
“Ielūkojoties nozares konfidences rādījumos, jāsecina, ka apstrādes rūpniecībā saglabājas piesardzība. Pēc noskaņojuma uzlabošanās 2025. gada pirmajos septiņos mēnešos kopš augusta noskaņojumu raksturojošais rādītājs, tā sakot, ir virzījies sāniski. Neskatoties uz pozitīvo virzību, risku un izaicinājumu līmenis saglabājas augsts,” datus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
2026. gads apstrādes rūpniecībā “ir iesācies ar piesardzīgu optimismu. Pasūtījumu novērtējumā optimisms bija augstāks, bet nedaudz pieplaka 2025. gada otrajā pusē. Turklāt decembrī iezīmējās nedaudz lielāka piesardzība attiecībā uz eksporta pasūtījumiem, ko, visticamāk, ietekmēja pasūtījumu samazināšanās kokapstrādē. Iespējams, ka tas ir saistīts ar ASV noteiktajiem tarifiem koksnes produkcijai, kas stājās spēkā 2025. gada oktobra vidū. Tai pašā laikā pārtikas, gatavo metālizstrādājumu un nemetālisko minerālu izstrādājumu pasūtījumu apjoms turas virs ilgtermiņa vidējā līmeņa. Apstrādes rūpniecībai palīdz arī būvniecības jauda, ko veicina aktīva ES līdzfinansēto projektu īstenošana”, skaidro Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
“2025. gada decembrī Eirozonas iepirkumu menedžeru indekss bija zemākais kopš marta. Labā ziņa gan ir tā, ka respondentu noskaņojums par tuvāko nākotni ir uzlabojies. Tam pamatā ir gaidāmais valdības tēriņu pieaugums, it īpaši aizsardzībai, kas var pavērt jaunas iespējas ražotājiem,” piebilst Swedbank ekonomiste.
Savukārt bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis vērš uzmanību uz to, ka ražojošie uzņēmumi ir spiesti rēķināties ar pieprasījuma kritumu Eiropā, un tas ietekmē arī Latvijas rūpniecību.
“Eiropas ražotāju eksporta iespējas, ņemot vērā Āzijas tirgu mērķtiecīgo attīstību, vājinās. Paralēli tam tarifu politika, ar kuru ASV administrācija nāca klajā 2025. gadā, radīja īslaicīgu pieprasījuma pieaugumu. Importētāji steidza iepirkt preces, pirms tarifi stājās spēkā, tā rezultātā noliktavas ir piepildītas un pieprasījums pēc Eiropas precēm vismaz uz laiku mazinās,” skaidro K. Purgailis.
Finanšu ministrijas eksperti savukārt vērš uzmanību uz to, ka “Eiropas Komisijas publiskotais Latvijas apstrādes rūpniecības konfidences indekss kopš 2025. gada maija ir bijis svārstīgs, tomēr bez nozīmīgām izmaiņām. Konfidences rādītājs pērnā gada decembrī bija ilgtermiņa vidējā rādītāja līmenī. Uzņēmēji par sagaidāmajiem ražošanas apjomiem ir visai optimistiski, tomēr pastāv bažas par pasūtījumu apjomu vietējā tirgū, kuri pēdējā pusgada laikā ir sarukuši. Tikmēr eksporta tirgos samazinājums redzams tieši pērnā gada decembrī. Rūpnieki norāda arī uz pieaugošu konkurenci, īpaši tirgos ārpus ES, un norāda arī uz to ietekmi, ko rada globālie ekonomiskie procesi un saspringtā ģeopolitiskā situācija”, ir skaidrots Finanšu ministrijas sagatavotajā apstrādes rūpniecības tendenču pārskatā.
Jāatgādina, ka 2025. gada pirmajos vienpadsmit mēnešos Latvijas eksporta vērtība veidoja 18 miljardus eiro, kas bija par 3,7% vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā. Pērn novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo mēnesi ES valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā pieauga par 9,3 procentpunktiem, vēsta CSP. Latvijai svarīgākie eksporta tirgi bija Baltijas kaimiņvalstis Lietuva (tur nonāca 20,6% no eksporta kopapjoma) un Igaunija (11,9%), kā arī netālās valstis Vācija (7,9%) un Zviedrija (5,7%). Jāpiebilst, ka Lietuva ir svarīgākais Latvijas eksporta tirgus jau ilgtermiņā.
Apgrozījums ir audzis
Šāgada janvārī publiskotie CSP dati par apstrādes rūpniecības apgrozījumu attiecas uz pagājušā gada novembri. Šie dati rāda, ka 2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2024. gada novembri, apstrādes rūpniecības apgrozījums ir palielinājies par 7,9%. Apgrozījums vietējā, Latvijas, tirgū audzis par 6,7%, bet eksporta tirgos – par 8,5% (eirozonā par 9%, bet ārpus eirozonas par 8%).
2025. gada novembrī, salīdzinot ar tā paša gada oktobri, apstrādes rūpniecības apgrozījums ir samazinājies par 0,6%. Vietējā tirgū apgrozījums ir krities par 3,8%, bet eksporta tirgos ir palielinājies par 1,2% (eirozonā fiksēts kāpums par 3,4%, bet ārpus eirozonas – kritums par 0,8%).
“2025. gadā apstrādes rūpniecība bija viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijas ekonomikā. Tā veidoja aptuveni desmito daļu no ekonomikas un visai būtiski balstīja iekšzemes kopprodukta izaugsmi. Turklāt tieši mūsu valsts var lepoties ar visstraujāko apstrādes rūpniecības izaugsmi Baltijā, pārspējot Lietuvu un Igauniju. Pērnā gada pirmajos desmit mēnešos Latvijā ir reģistrēta arī otra straujākā apstrādes rūpniecības izaugsme ES pēc Īrijas. CSP dati rāda, ka 2025. gada 11 mēnešos apstrādes rūpniecības izlaides apjomi Latvijā pieauga par 6,1%, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš,” iepriecinošās tendences raksturo A. Buceniece.
2025. gadā galvenās apstrādes rūpniecības izaugsmes virzītājas bija pārtikas ražošana, kokapstrāde, gatavo metālizstrādājumu ražošana un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, uzsver ekonomiste un piebilst, ka strauja izaugsme bijusi arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā.
A. Buceniece arī vērš uzmanību uz to, ka eirozonas apstrādes rūpniecības izlaide 2025. gada pirmajos desmit mēnešos auga vien par aptuveni 1,5% un “eirozonā uzņēmumu vērtējums par apstrādes rūpniecības sniegumu ir diezgan bēdīgs”.
Nākotnes prognozes
Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsme šogad, visticamāk, būs lēnāka nekā pagājušajā gadā, prognozē A. Buceniece.
2026. gadā “eksporta tirgos situācija var uzlaboties, un tas ļauj cerēt uz apstrādes rūpniecības atgūšanos. Tomēr neskaidrības par ārējās tirdzniecības nosacījumiem, īpaši attiecībā uz kokrūpniecību, var sabremzēt līdzšinējo izaugsmi”, pieļauj D. Gašpuitis. Ekonomists arī aicina pievērst uzmanību situācijai, kāda ir Igaunijas apstrādes rūpniecībā.
“Uz eksportu vērstās Igaunijas apstrādes rūpniecības nedienas liecina par to, ka joprojām saglabājas riski. Apstrādes rūpniecība ir Igaunijas ekonomikas lielākā nozare, un šīs nozares grūtības ir sliktas ziņas visai mūsu ziemeļu kaimiņvalsts ekonomikai. Lai gan Igaunijas apstrādes rūpniecības apjomi pērn vairumā mēnešu ir uzrādījuši izaugsmi, apjomi aizvien vēl ir mazāki nekā 2019. gadā un 2022. gadā,” skaidro D. Gašpuitis.
Mūsu valsts Ekonomikas ministrijas eksperti prognozē, ka šogad Latvijas apstrādes rūpniecībā ir iespējama izaugsme, ko balstīs eksporta apjomu kāpums un ekonomiskās situācijas uzlabošanās eksporta partnervalstīs. Tomēr vienlaikus Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem būs nepieciešams kāpināt produktivitāti.
“Pozitīvu ieguldījumu rūpniecības attīstībā un kopējā ekonomikas izaugsmē turpina sniegt uz iekšējo tirgu orientētās nozares. To attīstību stiprina mājsaimniecību noturīgā pirktspēja, ko savukārt veicina gan algu kāpums, gan inflācijas stabilizēšanās. Vienlaikus rūpniecībai jārēķinās ar riskiem, kas galvenokārt ir saistīti ar ģeopolitisko nenoteiktību un ASV īstenoto tirdzniecības politiku,” norāda Ekonomikas ministrija un turpina: “Izaicinājumi saglabāsies tiem uzņēmumiem, kuru darbība joprojām ir saistīta ar Krievijas un citu NVS valstu tirgiem. Ņemot vērā starptautisko sankciju režīmu un ilgtermiņa politisko nenoteiktību, šiem uzņēmumiem jāturpina pārstrukturēt sadarbības virzienus un diversificēt tirgus, meklējot jaunas eksporta nišas.”
Ekonomikas ministrijas eksperti arī mudina ņemt vērā to, ka “arvien svarīgāka kļūs spēja operatīvi pārkārtot ražošanu, automatizēt procesus un izmantot tehnoloģiskās inovācijas”.
Jaunumi kokapstrādē
Jaunas ražotnes un arī esošo ražotņu pilnveidošana netiek popularizēta tik plaši kā jaunu veikalu atvēršana un esošo pārveidošana. Tas arī ir loģiski, jo veikaliem ir jāpiesaista pircēji no tuvākas un tālākas apkārtnes, savukārt ražotnes savu produkciju parasti piegādā jau zināmiem sadarbības partneriem, kuri nereti atrodas ārvalstīs, nevis Latvijā. Tādēļ laiku pa laikam sabiedrībā izskan maldīgais pieļāvums, ka Latvijas rūpniecībā nav nekādu jaunumu. Tomēr ir gan.
2025. gada novembrī netālu no Rīgas, Olaines novadā, tika atklāta jauna SIA Zlm Birch ražotne. Tā ražo augstas kvalitātes bērza finierskaidas. Bērza finierskaidas izmanto, piemēram, tam, lai ražotu bērza saplākšņus, parketu, vienreizlietojamus virtuves piederumus, kā arī dažādus citus priekšmetus.
“Finierskaidām ir plašs pielietojums daudzu un dažādu produktu ražošanā, un līdz ar to globālajos tirgos redzams augošs pieprasījums pēc šī resursa,” pērn rudenī skaidroja uzņēmuma Zlm Birch valdes loceklis. Kristaps Jēkabsons.
SIA Zlm Birch ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas dibināts 2024. gadā. Aģentūra LETA vēsta, ka SIA Zlm Birch bērza finierskaidu ražotnes izveidē investēti trīs miljoni eiro un ir radītas 20 jaunas darbavietas.
Savukārt Latgales kokapstrādes uzņēmums Fravia pagājušā gada rudenī no Swedbank piesaistīja finansējumu 500 000 eiro apmērā, lai virzītos uz attīstību. Fravia darbojas Krāslavas novada Dagdā, nodrošina 90 darbavietu un ir viens no nozīmīgākajiem darba devējiem savā reģionā. Uzņēmums ražo koka terases kempingiem un īsteno pilnu izstrādes procesu, kas ietver projektēšanu, ražošanu, loģistiku, kā arī uzstādīšanu.
Uzņēmums Fravia ir dibināts 2018. gadā un 2020. gadā ir saņēmis Latgales plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centra apbalvojumu Gada jaunais komersants.