Latvijā izstrādātais digitālais rīks “Palīdzības anketa”, kas ļauj izvērtēt cilvēka psihoemocionālo stāvokli un noteikt, kuriem pacientiem pie psihiatra nepieciešams nonākt steidzamāk, tapa no izmisuma, redzot ikdienā, ka cilvēki neatkarīgi no viņu sūdzībām, simptomiem un dzīves situācijas tiek ierakstīti vienā garā rindā, Latvijas Televīzijas raidījumā “4. studija” atzina Nacionālā psihiskās veselības centra (NPVC) Zinātniskā institūta psihiskās veselības jomā vadītāja Liene Sīle.
Vienas rindas nežēlība
Ideja par pacientu prioritizēšanu ar speciāli izstrādātas anketas starpniecību radusies psihiatrijas nozarē strādājošiem mediķiem, kuri ikdienā saskārušies ar netaisnību – cilvēkiem, kuriem nepieciešama steidzama psihoemocionāla palīdzība, nereti to saņēmuši novēloti.
“Šī ideja radās no izmisuma,” atzina Sīle, paskaidrojot, ka pirms četriem gadiem, kad darbojās kā pilnas slodzes ārste ambulatorajā centrā, struktūrvienībā “Pārdaugava” – darba ikdienā bijis izmisums, redzot, ka cilvēki neatkarīgi no dzīves situācijas, sūdzībām un simptomiem visi tiek ierakstīti vienā garā, garā rindā.
“Patiesībā tas ir nežēlīgi pret cilvēkiem, kuriem ir hroniskas saslimšanas, kuriem ir slimību paasinājumi, kuriem ir reāli suicīda draudi un riski,”
uzsvēra speciāliste.
Kur vērsties, ja ir aizdomas par depresiju?
Depresija ir izplatīta slimība, kas bieži paliek nediagnosticēta un neārstēta. Tā ietekmē to, kā mēs jūtamies, domājam un uzvedamies, un var izraisīt dažādas emocionālas un fiziskas problēmas.
Piedzīvojot depresijas simptomus, pirmais solis ir konsultēties ar savu ģimenes ārstu, kurš nepieciešamības gadījumā rekomendēs vērsties pie psihiatra, psihologa vai psihoterapeita padziļinātai izpētei un diagnostikai.
Avots: veselapasaule.lv
Novērtēt steidzamību psihiatra vizītei palīdzēs Nacionālā psihiskās veselības centra digitālais rīks “Palīdzības anketa“. Tās aizpildīšana palīdz pierakstu pie psihiatra organizēt pēc stāvokļa smaguma un riska, ļaujot akūtajiem pacientiem ātrāk saņemt psihiatra palīdzību.
Anketu drīkst aizpildīt reizi 24 stundās. Tajā apkopoti jautājumi, kuri radušies, analizējot klīniskos datus, un vislabāk spēj prognozēt riskus kādai saslimšanai vai psihoemocionālās veselības saasinājumam. Šī anketa, Sīles skaidrojumā, pēc būtības ir saruna ar algoritmu, kuru ārsti izstrādāja sadarbībā ar matemātiķiem, analītiķiem, statistiķiem un digitālo tehnoloģiju speciālistiem, lai cilvēkiem būtu pieejams rīks, kas palīdzēs ātrāk nokļūt pie psihiatra un kas palīdzēs prioritizēt katra individuālās vajadzības.
Galvenais – aizpildīt godīgi
“Palīdzības anketa” ir atrodama visas Latvijas lielāko psihiatrijas slimnīcu mājaslapās. Lai to aizpildītu, ir jāidentificējas. Sīle uzsvēra, ka anketa ir vienkārša, bet pats galvenais – tā jāaizpilda godīgi. Aizpildot anketu, cilvēks arī ieliek norādi par piekrišanu piekļūšanai noteiktiem datiem, līdz ar to, ja pacients anketā iedevis piekrišanu, ārstiem ir iespēja apskatīt medicīnas datus, kas var palīdzēt pieņemt vēl ātrāku un efektīvāku lēmumu.
“Būsim reāli, psihiatrijā mēs katru dienu sastopamies ar ļoti plašu spektru pacientiem, kur daļa patiesībā pat nav pacienti. Tie esam mēs – vienkārši cilvēki, kas piedzīvo grūtības savā dzīvē. Bet tas nenozīmē, ka man ar savām grūtībām būtu nepieciešams tikpat kvalificēts atbalsts kā kādam, kuram ir bipolāra afektīva traucējuma paasinājums, kādam, kuram ir pirmā psihozes epizode vai kādam pacientam, kuram ir terapeitiska rezistenta depresija un viņš jau kādu laiku dzīvo ar suicīda plānu,” sacīja Sīle.
“Palīdzības anketas” aizpildīšana prasīs zināmu laiku. Tā ir kā konfidenciāla saruna pašam ar sevi par tā brīža sajūtām. Anketas rezultātus neuzzinās neviens no tuviniekiem vai draugiem, bet tā būs iespēja nepieciešamības gadījumā nekavējoties nonākt līdz sarunai ar speciālistu.
Sīle norādīja, ka aizpildītās anketas lasa ārsta palīgs vai māsa, kam ir speciāli noformēta konfidencialitātes prasība izlasīt atbildes. Pēc tam anketu izlasījušais speciālists sazinās ar ārstu, lai noformētu klātienes pierakstu pie speciālista.
“Mūsu mērķis ir atrast akūtos gadījumus. Latvijā tas ir ļoti nepieciešams, mums ir jārunā vairāk par suicidālām uzvedībām, suicīda riskiem. Par cilvēka psihiskās veselības stāvokli, ko viņš tajā brīdī domā. Tā ir mūsu iespēja kādu izglābt. Līdz ar to mums šīs prioritātes kategorijas – pirmā prioritātes kategorija ir pat 24 stundu laikā reālai sarunai ar psihiatru,” skaidroja Sīle.
Latvijā ik gadu sev dzīvību atņem aptuveni trīs simti cilvēku. Aiz katra šī skaitļa ir stāsts, kas bieži palicis nepamanīts pārāk ilgi. Tāpēc “Palīdzības anketa” ir iespēja laikus sadzirdēt tos, kuriem palīdzība nepieciešama vissteidzamāk. Psihoemocionālā krīze ne vienmēr ir redzama, bet savlaicīga saruna ar speciālistu var būt izšķiroša un dažkārt tā var izglābt dzīvību.
KONTEKSTS:
No 6. janvāra ikvienam iedzīvotājam ir pieejams Nacionālā psihiskās veselības centra (NPVC) digitālais rīks “Palīdzības anketa”, kas palīdzēs pacientu pierakstu pie psihiatra organizēt pēc stāvokļa smaguma un riska, ļaujot akūtajiem pacientiem ātrāk saņemt psihiatra palīdzību.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu