Pēdējās divās nedēļās apcietinātas vismaz trīs personas, kas saistītas ar tā saukto “Baltijas antifašistu” grupējumu. Aresti pamatoti ar dokumentiem, kas nonākuši Kremļa opozicionāra Mihaila Hodorkovska organizācijas “Dosjē centrs” rīcībā un ko tā nodevusi arī TV3 raidījumam “Nekā personīga”.
Šie materiāli liecina, ka “Baltijas antifašisti” nav tikai Krievijas fanu pulciņš – viņi Latvijā mēģina iefiltrēties dronu ražotnēs, vāc informāciju par militārās tehnikas pārvietošanos, apkopo ziņas par to, kas ziedo Ukrainai vai staigā ar Ukrainas simboliku. Viens no “Nekā personīga” atklātajiem ziņotājiem intervijas laikā uzbruka žurnālistiem un sadauzīja kameru. Viņš pašlaik atrodas apcietinājumā.
Atklāts, ka ziņas uz Krieviju no Latvijas nākuši no kāda lielveikala apsarga. Viņš sūta fotogrāfijas no veikala novērošanas kamerām ar cilvēkiem, kam apģērbā ir Ukrainas simboli. Viņš norāda arī numurus automašīnām, ar kurām šie cilvēki atbraukuši. Apsargs sūtījis arī video ar iereibušu vīrieti, ko acīmredzot aizturējis. Dzirdams, ka apsargs runā krieviski uz ko iereibušais atbild ar “Slava Ukrainai!”. Apsargs nosūtījis šī cilvēka ID kartes fotogrāfiju ar visiem personas datiem.
Citā ziņojumā viņš nosūtījis ekrānuzņēmumu no CSDD datu bāzes ar informāciju par kādu auto. Redzams, ka sistēmas lietotāju sauc Igors. Pie dažām no veikalu apmeklētāju bildēm viņš pierakstījis lokācijas – “Maxima” Sarkandaugavā un “Lidl” Valdeķu ielā. Pagājušajā nedēļā “Nekā personīga” devās šīs vietas pārbaudīt, un pamanīja fotogrāfijā redzamajam ļoti līdzīgu apsargu. Uz jautājumiem, vai viņš zina par “Baltijas antifašistiem” un vai pazīst Sergeju Vasiļjevu, apsargs atbildēja noraidoši. Noliedza arī to, ka viņa vārds būtu Igors, bet tad kļuva agresīvs, izrāva žurnālistiem kameru un to salauza.
Pēc agresīvā izlēciena apsargs aizbēga. “Nekā personīga” jautājumi viņu tā satrauca, ka, kā vēlāk atklāja policija, viņš darba vietā atstāja somu ar dokumentiem. Viņa telefons bija izslēgts, tomēr tās pašas dienas vakarā likumsargi bēgli aizturēja. Viņa vārds izrādījās Igors Andrejevs. Policija viņu aizturēja un nogādāja tiesā. Andrejevs ir vairākas reizes sodīts par narkotiku glabāšanu, miesas bojājumu nodarīšanu, zādzību un huligānismu. Ar “Nekā personīga” interesi viņam ļoti nepaveicās. Viņš bija plānojis pārcelties uz Krieviju, iegādājies ar 13. janvāri datētu autobusa biļeti. Pirms aizturēšanas viņš caur paziņām meklēja auto, kas Andrejevu aizvestu uz Narvu Igaunijā.
Valsts drošības dienests aizturēja arī Sergeja Vasiļjeva sievu Ivetu Balodi. Kā liecina Koļesņikova materiāli, arī viņa ziņojusi par militārās tehnikas pārvietošanos un regulāri braukājusi no Latvijas uz Krieviju.
2022. gada novembrī platformā “Telegram” parādījās kanāls “Baltijas antifašisti”. Tas paziņoja par “antifašistu” pagrīdes veidošanu un aicināja ziņot par, kā viņi tos sauc, “nacistiem” Baltijā un NATO spēku pārvietošanos. Kanālā publicētas detalizētas instrukcijas, kā pievienoties un ziņot anonīmi, kā rīkoties aizturēšanas gadījumā. Drīz arī sāka publicēt informāciju par ienaidniekiem, proti, “fašistiem”, pret kuriem jācīnās – politiķiem, iedzīvotājiem, kas karo Ukrainā, labdarības organizāciju vadību, cilvēkiem, kas publiski pauž atbalstu Ukrainai un aicina nojaukt padomju pieminekļus. Kanālā parādījās fotogrāfijas, telefona numuri un citi personu dati. Teju viss saturs bija veltīts Latvijai. Kanāla veidotāji apgalvoja, ka informāciju nodod Krievijas varas iestādēm un specdienestiem.
Valsts drošības dienests par Baltijas antifašistu darbībām sāka kriminālprocesu, apcietināja trīs cilvēkus. Viens no viņiem – Staņislavs Bukains – ar SUP dēli pārpeldēja robežupi un aizbēga uz Baltkrieviju, bet Tatjana Andrijeca un Aleksandrs Žguns sēdās uz apsūdzēto sola.
Prokurore Zane Lodziņa raidījumam apstiprinājusi: “Šobrīd ir – ko es varu pastāstīt – ir astoņām personām celtas apsūdzības par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu pret valsti. Divas personas ir nodotas tiesai iztiesāšanai, savukārt sešas personas atrodas meklēšanā, bet diemžēl šie meklēšanas pasākumi nav īstenojušies ar rezultātiem, jo viņas acīmredzot ir vai nu Krievijas Federācijā, vai Baltkrievijas Republikā”.
“Tas galvenais mērķis viņām pilnīgi noteikti bija pulcēt nelojālas Latvijas Republikai personas, pēc iespējas vairāk, lai sagaidot īsto momentu, būtu iespēja radīt nekārtības valstī, destabilizēt situāciju, vērsties pret mūsu demokrātiju, pret mūsu amatpersonām vai vienkārši parastiem iedzīvotājiem, kas ir pret Krievijas Federāciju”.
Pārējie – Sergejs Vasiļjevs, Viktorija Matule un Romans Samuļs – ir aizbēguši. Vasiļjevs pārvācās uz Krieviju 2022. gada vasarā. Viņš krievu medijiem stāsta, ka Latvijā viņam draudēja sods par palīdzību Donbasam. “Nekā personīga” noskaidroja, ka tā nav taisnība. Vasiljevs Somijā notiesāts un Latvijā bija apsūdzēts par naudas mazgāšanu lielos apmēros. Shēmā kopā izkrāpti pie 40 miljoniem eiro, bet caur Vasiļjeva firmām legalizēts vairāk nekā miljons. Neoficiāli zināms, ka likumsargiem bijušas arī aizdomas, ka tolaik Balvos dzīvojušais Vasiļjevs nodarbojies arī ar kontrabandu.
Vasiļjevs krievu medijos sniedz intervijas kā “Baltijas antifašistu” vadītājs. Uz kontaktiem ar Latvijas prokuratūru viņš neiziet, bet Latvijā palikušo antifašistu tiesā liecināja pēc aizstāvības lūguma.
Bijušais SAB vadītājs, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš raidījumam norādījis, ka Krievijas FSB ir milzīga birokrātija pati par sevi, viņiem ir uzdots pienākums savākt tādus sarakstus un viņi to dara.
“Viņi tagad ir tādu bedri sev izrakuši Ukrainā, viņi negribēs iesākt īstu kinētisku karu ar NATO, jo to viņi tūlīt zaudētu. Tas nozīmē, ka viņi meklē citus veidus, kā ietekmēt Baltijas valstis, kā paplašināt savu interešu sfēru arī uz Rietumiem – ne tikai uz Dienvidiem, Dienvidkaukāzu, un tas nozīmē tādas aktivitātes, kas nesasniedz [NATO līguma] 5.panta robežu, bet varētu būt ārkārtīgi kaitīgas,” sacīja Kažociņš.
Valsts drošības dienests informējis, ka uzsācis kriminālprocesu par spiegošanu un tajā šomēnes aizturējis vairākus cilvēkus.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit