Siliņa atzīmēja, ka dalībvalstīm par ieceri vēl ir jautājumi un neskaidrības, bet darbs turpināšoties.
“Latvija vienmēr ir atbalstījusi iesaldēto Krievijas Centrālās bankas līdzekļu izmantošanu Ukrainas atbalstam. Mēs sekosim līdzi, lai diskusijas neapstātos pie līdz šim sasniegtā un šī iniciatīva virzītos uz rezultātu, kas nodrošinātu lielāku atbalstu Ukrainai,” paudusi Siliņa, atzīmējot, ka nākamajā Eiropadomes sēdē pēc trīs nedēļām par to tiks runāts padziļināti.
Vienlaikus jautājums par Krievijas aktīvu izmantošanu tika apspriests G7 finanšu ministru tiešsaistes sanāksmē. Grupā esošo ES valstu pārstāvji centās pārliecināt savus partnerus pievienoties ES iniciatīvai. Izdevums “Politico” norāda, ka Eiropas Centrālā banka baidās no uzticības krituma eiro, taču ASV un Japānas atbalsts mīkstinātu sekas.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs iepriekš pauda atbalstu idejai par 140 miljardu eiro pārskaitīšanu Ukrainai, izmantojot bezkupona obligāciju un reparācijas aizdevuma mehānismu.
Tikmēr Krievijas diktators Vladimirs Putins 30.septembrī parakstīja dekrētu par jaunu federālo aktīvu pārdošanas kārtību. Saskaņā ar aģentūras “Bloomberg” ziņoto Krievija ir gatava nacionalizēt un ātri pārdot ārvalstu aktīvus, reaģējot uz iespējamu tās līdzekļu konfiskāciju ārvalstīs.