Jaunā tirdzniecības vienošanās raisa satraukumu lauksaimnieku vidū
Neraugoties uz to, ka Eiropas Savienības (ES) un Dienvidamerikas valstu bloka “Mercosur” brīvās tirdzniecības nolīgums ir parakstīts, tas joprojām rada bažas Latvijas lauksaimniekiem. Kā ziņo telekanāls TV3, galvenās bažas saistītas ar iespējamo negodīgu konkurenci no Dienvidamerikas valstīm, kur ražošanas apstākļi un standarti atšķiras no Eiropas Savienībā pastāvošajiem. Šī plašā vienošanās, kas tika gatavota vairāk nekā 25 gadus, ir izveidojusi vienu no pasaulē lielākajām brīvās tirdzniecības zonām, aptverot vairāk nekā 700 miljonus cilvēku.
Nolīguma būtība un galvenie punkti
ES un “Mercosur” nolīgums, kas parakstīts 2026. gada 17. janvārī, paredz būtiski samazināt vai pilnībā atcelt muitas tarifus un citas tirdzniecības barjeras starp abiem reģioniem. Tiek prognozēts, ka tas ļaus Eiropas Savienības uzņēmumiem ietaupīt aptuveni 4 miljardus eiro gadā muitas nodokļos un palielināt eksportu uz “Mercosur” valstīm (Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju un Urugvaju) līdz pat 39%, radot jaunas darba vietas Eiropā. “Mercosur” valstis savukārt varēs vieglāk eksportēt savus lauksaimniecības produktus, piemēram, liellopu gaļu un soju, uz Eiropas tirgu.
Bažas par konkurētspēju un standartiem
Lai gan nolīguma atbalstītāji uzsver tā potenciālu stiprināt ekonomiku un veicināt tirdzniecību, Latvijas lauksaimnieki, līdzīgi kā viņu kolēģi citās Eiropas valstīs, pauž bažas par konkurences spiedienu. Galvenais satraukums ir saistīts ar to, ka Dienvidamerikas lauksaimnieki varētu piedāvāt produktus par zemākām cenām, jo viņiem bieži vien nav jāievēro tik stingri vides, dzīvnieku labturības un kvalitātes standarti kā ES lauksaimniekiem. Kā norāda Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vadītājs Guntis Gūtmanis, “lopkopības prasības un apstākļi šajās valstīs ir labvēlīgāki un līdz ar to arī lētāki nekā Eiropā”. Viņš arī norāda, ka tirgus aizsardzības mehānismi, kas paredz pasākumus tikai tad, ja tirgu pārsātina produkcija no “Mercosur” valstīm, varētu būt pārāk novēloti. Ir arī izteiktas bažas par produktu drošību un iespējamu aizliegto pesticīdu lietošanu Dienvidamerikas produktos.
Reakcijas un aizsardzības pasākumi
Visā Eiropā ir notikuši zemnieku protesti pret šo tirdzniecības vienošanos, īpaši Francijā, Polijā un Īrijā. Dažas ES dalībvalstis, piemēram, Francija, Īrija, Austrija un Polija, balsoja pret nolīguma parakstīšanu. Lai mazinātu bažas, Eiropas Komisija ir piedāvājusi papildu līdzekļus lauksaimniekiem un plāno pārskatīt ES lauksaimniecības subsīdijas. Nolīguma tekstā ir iekļautas arī “aizsardzības pasākumu” iespējas “izņēmuma apstākļos”, piemēram, ja imports strauji pieaug un var nopietni kaitēt Eiropas ražotājiem. Lai gan tiek prognozēts, ka līgums maz ietekmēs ES liellopu gaļas tirgu, iebildumi joprojām pastāv.
Latvijas perspektīva
Latvija konceptuāli atbalsta tirdzniecības līgumu, uzsverot tā potenciālu stiprināt gan Eiropas, gan Latvijas eksportu. Ārlietu ministre Baiba Braže ir norādījusi, ka tas ir vēsturisks solis, kas veicinās Latvijas ekonomiku. Tomēr “Latvijas Zemnieku federācija” un citas lauksaimnieku organizācijas paudušas bažas par nepietiekamu tirgus aizsardzību un iespējamu negatīvu ietekmi uz vietējiem ražotājiem, īpaši gaļas nozarē. “Latvijas Zemnieku federācija” ir plašākā Latvijas lauku iedzīvotāju un uzņēmēju interešu pārstāvošā organizācija, kas cenšas panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas Savienības telpā.