Ievads: Jaunas iespējas un bažas
Eiropas Savienība (ES) un Mercosur (Dienvidamerikas kopējā tirgus bloks) ir parakstījušas vēsturisku brīvās tirdzniecības līgumu, kas veidos pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu, aptverot gandrīz ceturtdaļu pasaules IKP un vairāk nekā 700 miljonus patērētāju. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šis līgums ir stratēģisks partnerības solis, kas veicinās Eiropas un Latvijas eksportu uz jaunajiem tirgiem un radīs jaunas darba vietas. Tomēr, lai gan tiek solīti ievērojami ieguvumi, Latvijas lauksaimnieki un kokrūpnieki pauž bažas par iespējamām negatīvajām sekām.
Potenciālie ieguvumi Latvijas ekonomikai
Līgums paredz muitas tarifu samazināšanu vai pilnīgu atcelšanu vairāk nekā 91% no ES produktu eksporta uz Mercosur valstīm, kas varētu ietaupīt ES uzņēmumiem aptuveni 4 miljardus eiro gadā. Paredzams, ka Latvijas eksports uz Mercosur valstīm varētu pieaugt par līdz pat 39%, radot vairāk nekā 440 000 darba vietu Eiropā. Latvijas uzņēmumiem atvieglosies iebraukšana Dienvidamerikas tirgū, samazinoties muitas tarifiem un vienkāršojot muitas procedūras. Tostarp samazināsies tarifi lauksaimniecības produktu, mašīnbūves, elektrisko iekārtu, koka izstrādājumu, ķīmisko vielu un farmācijas produktu eksportam. Līgums arī paver iespējas Latvijas IT sektoram paplašināties Mercosur tirgū, kā arī veicinās pakalpojumu sektora attīstību un publiskā iepirkuma tirgus pieejamību.
Bažas lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoros
Neskatoties uz potenciālajiem ieguvumiem, Latvijas lauksaimnieki un kokrūpnieki izsaka nopietnas bažas. Latvijas Lauksaimniecības ministrija brīdināja par iespējamo negatīvo ietekmi uz Latvijas lauksaimniekiem, palielinoties importa apjomam no Mercosur valstīm, kas varētu samazināt vietējo ražotāju konkurētspēju. Īpaši bažas rada tas, ka Mercosur valstu ražotājiem ir zemākas ražošanas izmaksas un tie nav pakļauti tik stingriem vides un kvalitātes standartiem kā ES lauksaimnieki. Kokrūpnieki pagaidām lielus ieguvumus neredz, un ir bažas, ka pastiprinātais imports varētu negatīvi ietekmēt arī šo nozari.
Vides un ilgtspējas jautājumi
Līgumam pievērsta liela uzmanība vides un ilgtspējas jautājumu dēļ. Kritiķi norāda, ka līgums var veicināt mežu izciršanu, īpaši Amazones reģionā, palielinoties lauksaimniecības produktu, piemēram, liellopu gaļas, sojas un cukura, eksportam uz ES. Lai gan līgumā ir iekļauti noteikumi par mežu izciršanas apkarošanu, pastāv bažas par to efektivitāti un piemērošanu. Eiropas Savienības regula par mežu izciršanas novēršanu (EUDR) varētu saskarties ar izaicinājumiem, īstenojot šo līgumu.
Nākotnes perspektīvas un ratifikācijas process
ES-Mercosur līguma noslēgšana ir nozīmīgs solis ekonomiskajā un politiskajā sadarbībā starp Eiropas Savienību un Dienvidameriku. Līguma ratifikācijas process ES ietver gan Eiropas institūciju (Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta), gan visu 27 dalībvalstu nacionālo parlamentu apstiprinājumu. Lai gan līgums ir parakstīts, tā pilnīga stāšanās spēkā prasīs laiku un politisko gribu dalībvalstīs, kas saskaras ar dažādām interesēm un bažām.