Neatbilstoša lietošana rada risku veselībai
Nepareiza vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošana ir biežs iemesls, kāpēc cilvēki nesasniedz gaidītos veselības uzlabojumus, vai pat saskaras ar nevēlamām blakusparādībām. Lai mazinātu riskus un uzlabotu ārstēšanas efektivitāti, aptieku tīkla “Apotheka” farmaceite Vera Keiša, kura atzīta par Latvijas Farmaceitu biedrības “Gada Farmaceits 2025”, skaidro galvenos principus vitamīnu un minerālvielu lietošanā. Viņa uzsver, ka svarīgi ir ne tikai izvēlēties pareizos preparātus, bet arī zināt par to mijiedarbību ar citām zālēm un pieļautajām biežākajām kļūdām, ko pacienti mēdz pieļaut. Kā ziņo telekanāls TV3, Keiša norāda, ka pirms jebkuru uztura bagātinātāju vai medikamentu lietošanas ir rūpīgi jāizlasa lietošanas instrukcija un precīzi jāseko ārsta vai farmaceita norādījumiem. Diemžēl pacienti ne vienmēr to ievēro, lietojot medikamentus pavirši vai tad, kad atceras. Tas var ne tikai ietekmēt to iedarbību, bet arī veicināt blakusparādību rašanos.
Ūdenī un taukos šķīstošie vitamīni – atšķirības un lietošana
Vitamīnus zinātnieki iedala divās galvenās grupās: ūdenī šķīstošajos un taukos šķīstošajos. Šī atšķirība ir būtiska, jo taukos šķīstošie vitamīni uzkrājas organismā, savukārt ūdenī šķīstošie tiek ātri izvadīti kopā ar šķidrumu, tāpēc tos vēlams uzņemt regulāri. Pie ūdenī šķīstošajiem pieder B grupas vitamīni un C vitamīns. B grupas vitamīni ir svarīgi stresa mazināšanai, nervu sistēmas stiprināšanai un enerģijas līmeņa paaugstināšanai, tāpēc tos ieteicams lietot rīta stundās. C vitamīns ir nepieciešams imunitātei un darbojas kā spēcīgs antioksidants. Šiem vitamīniem drīkst uzdzert tikai ūdeni.
Taukos šķīstošie vitamīni ir A, D, E un K. Tos organismam vislabāk uzņemt maltītes laikā vai tūlīt pēc tās, jo taukvielas veicina to labāku absorbciju. Piemēram, D vitamīnu, kas ir ļoti aktuāls Latvijas klimatiskajos apstākļos saules gaismas trūkuma dēļ, ir ieteicams lietot no rīta, jo tas palielina darba spējas un dod enerģiju. Savukārt A, E un K vitamīnus speciālisti iesaka uzņemt kopā ar vakara maltīti. Lai palīdzētu organismam tos labāk absorbēt, tos ieteicams lietot kopā ar produktiem, kas satur piesātinātos taukus vai eļļas.
Izplatītākās kļūdas un to novēršana
Viena no biežākajām kļūdām ir nevajadzīga vitamīnu lietošana. Pirms uztura bagātinātāju kursa uzsākšanas ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu un, ja nepieciešams, veikt analīzes, lai noteiktu konkrētās vielas deficītu. Paļaušanās uz intuīciju vai citu cilvēku ieteikumiem var būt maldinoša, jo katra organisma vajadzības ir individuālas. Pārdozēšana var radīt negatīvas sekas, piemēram, hipervitaminozi, kas izpaužas ar galvassāpēm, kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumiem, sliktu dūšu vai pat vemšanu. Tāpat svarīgi ir ievērot ieteikto lietošanas ilgumu, jo organisms nespēj droši uzglabāt lielas vitamīnu un minerālvielu rezerves.
Svarīgi pievērst uzmanību arī vitamīnu un medikamentu mijiedarbībai. Piemēram, K vitamīns var pavājināt asins šķidrinātāju darbību, bet E vitamīns lielās devās palielina asiņošanas risku. Medikamentus vairogdziedzera darbības normalizēšanai nedrīkst lietot kopā ar kalciju, magniju un dzelzi, jo tie samazina zāļu efektivitāti. Šajos gadījumos starp medikamentu un minerālvielu lietošanu jāievēro vismaz četru stundu intervāls.
Farmaceita loma veselības uzlabošanā
Farmaceiti var sniegt vērtīgu palīdzību gan piemērotāko vitamīnu un uztura bagātinātāju izvēlē, gan pareizas lietošanas shēmas izveidošanā. Viņi var laicīgi brīdināt par iespējamām mijiedarbībām ar citām zālēm vai blakusparādībām. Vera Keiša uzsver: “Labāk lieku reizi pajautāt padomu farmaceitam, nekā lietot uztura bagātinātājus nepareizi.” Tāpat svarīgi atcerēties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu, bet kalpo kā tā papildinājums.