ZZS un valsts budžeta liktenis: ceļš uz vienošanos prasa rūpīgu niansējumu izsvēršanu
Gatavojoties valsts budžeta otrajam lasījumam, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir skaidri paudusi nostāju – galīgais lēmums par atbalstu budžeta priekšlikumiem tiks pieņemts tikai pēc tam, kad visas būtiskās nianses būs rūpīgi saskaņotas. Kā uzsvēris ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, vēl ir daudz jautājumu, kuriem nepieciešami saprotami un ilgtspējīgi risinājumi, lai budžets patiešām kalpotu tautas interesēm. Sarunas ar koalīcijas partneriem un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu tiek raksturotas kā produktīvas, taču ceļš līdz gala vienošanās vēl nav beidzies, un ZZS neplāno pieņemt lēmumus steigā vai spiediena rezultātā.
ZZS prioritātes budžetā: cilvēku labklājība un ilgtspējīga attīstība
ZZS galvenās prioritātes budžeta veidošanas procesā ir cieši saistītas ar sabiedrības labklājību un tautsaimniecības attīstību. Starp panāktajām vienošanām, kas jau tiek dēvētas par būtiskām, ir samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošana maizei, pienam, olām un putnu gaļai, paredzot likmi 12%. Šāds solis, lai gan valstij izmaksās vairāk nekā 30 miljonus eiro, sniegs jūtamu atvieglojumu iedzīvotāju ikdienas tēriņiem.. Tāpat panākts kompromiss attiecībā uz recepšu medikamentiem – tiks atcelta 75 centu samaksa par medikamentiem, kuru cena nepārsniedz desmit eiro, kas īpaši iepriecina seniorus un cilvēkus ar zemākiem ienākumiem.. ZZS stingri iestājas arī par pilnīgu atbalstu lauksaimniekiem esošajā apmērā un paredz ievērojamu finansējumu pašvaldībām, lai stabilizētu to finanšu situāciju un nodrošinātu nepieciešamos pakalpojumus iedzīvotājiem visā Latvijā.. Demogrāfijas programmām plānots piešķirt gandrīz 100 miljonus eiro, kas atbilst partijas sākotnēji izvirzītajām prasībām.
Neatrisinātie jautājumi un taupības pasākumi: ZZS redzējums
Neskatoties uz panākto progresu, ZZS norāda uz vairākiem svarīgiem jautājumiem, kas joprojām gaida savus risinājumus. Viens no tiem ir atbalsts senioriem, kuriem ar nepietiekamām sociālajām iemaksām nepieciešama bāzes pensijas ieviešana. Šajā jomā politiskais spiediens un diskusijas turpinās, jo partija uzskata, ka valstij jāatrod veids, kā nodrošināt pienācīgu pensiju visiem saviem pilsoņiem.. ZZS arī aktīvi pauž nostāju par valsts pārvaldes izdevumu samazināšanu un taupības pasākumu nepieciešamību. Harijs Rokpelnis ir uzsvēris, ka, lai gan ir iespējas ietaupīt, politiskā atbalsta šādiem pasākumiem pagaidām nav pietiekami.. Viņš norāda uz grūti izskaidrojamiem tēriņiem dažādās jomās, kuru efektivitāti ir sarežģīti izmērīt, un kur, pēc viņa domām, būtu iespējami ievērojami ietaupījumi.. ZZS arī vērš uzmanību uz nepieciešamību samazināt partiju finansējumu, lai mazinātu valsts parādu un būtu mazāk jāaizņemas.. Situācija ar pašvaldību finansējumu, kur nodokļu ieņēmumu proporcija ir sasniegusi vēsturiski zemu līmeni, ir steidzami jālabo, lai novērstu nabadzības riskus reģionos un nodrošinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Budžeta veidošanas process: caurspīdīgums un politiskā kultūra
ZZS uzsver budžeta veidošanas procesa atklātības un caurspīdīguma nozīmi, nosodot jebkādus aizkulišu spiedienus un manipulācijas.. Šāda nostāja ir pretrunā ar “Progresīvo” pausto viedokli, kas ZZS priekšlikumus uzskata par koalīcijas līguma pārkāpumu, tomēr ZZS frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis ir stingri paudis, ka partija ir “atvērta cieņpilnam dialogam un vērsta uz kopīga risinājuma atrašanu”.. Uldis Augulis, ZZS valdes priekšsēdētāja vietnieks, ir kritiski izteicies par “Progresīvo” rīcību, norādot, ka tā grauj parlamentārās kultūras pamatus.. Valsts kontroles ziņojumi arī norāda uz budžeta plānošanas trūkumiem, piemēram, ilgtermiņa domāšanas nepietiekamību un tendenci plānot no jauna, neņemot vērā iepriekšējo gadu rezultātus.. Budžeta veidošanas process ir sarežģīts un daudzpusīgs, un, lai gan Saeima apstiprina galīgo likumprojektu, izpildvaras institūciju loma ir ārkārtīgi nozīmīga.. ZZS apņēmība panākt vienošanos par detaļām pirms atbalsta sniegšanas liecina par vēlmi nodrošināt, ka budžets patiešām kalpo visām Latvijas iedzīvotāju grupām un atbilst valsts ilgtermiņa attīstības mērķiem.