Pēc viņa teiktā, nav iespējams noticēt Krievijas versijai, ka viss noticis nejauši un ka tā bijusi navigācijas kļūda, jo Krievijas iznīcinātāji pārāk ilgi atradās Igaunijas gaisa telpā.
Merilo Krievijas rīcību nosauca par muļķīgu un ļoti bīstamu. “Spēlēt ar šādu eskalācijas iespēju, jo īpaši ar neapzinātas eskalācijas iespēju, ir pilnīgi bezatbildīgi. Lai aizsargātu mūsu cilvēkus, mēs esam gatavi izmantot arī letālu spēku,” paziņoja Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris.
Viņš sacīja, ka ir precīzi zināms, kādi ieroči atradās zem Krievijas iznīcinātāju spārniem, un šie ieroči nebija paredzēti sauszemes mērķu iznīcināšanai.
“Turklāt mūsdienu bruņojuma sistēmas ir tik spēcīgas, ka, lai sasniegtu mērķus Igaunijā, lidmašīnām pat nav jāatstāj Krievijas gaisa telpa. Tātad nebija nekādu pasākumu, kas tos kvalificētu kā tiešus draudus. Kā visur, kad tiek lietots letāls spēks, ir jābūt tiešam draudam cilvēku dzīvībai. Šajā gadījumā tāda nebija, un tādēļ lidmašīnas netika notriektas,” viņš paskaidroja, piebilstot, ka lēmumu par spēka lietošanu nepieciešamības gadījumā būtu jāpieņem NATO, jo Igaunijas Aizsardzības spēku komandierim un Igaunijas politiķiem šādas pilnvaras nav.
Pēc Merilo novērtējuma, šis incidents tieši neietekmēja kopējo draudu līmeni Igaunijai, un joprojām tiek uzskatīts, ka konvencionāla militāra uzbrukuma risks nav palielinājies.
“Krievija ir saistīta ar Ukrainu. Tai nav spēku sākt vēl vienu militāru operāciju kaut kur citur, jo īpaši pret NATO,” viņš norādīja. “Bet draudu novērtējums pastāvīgi mainās. Mēs redzam, ka dažādas darbības pret Eiropu un mūsu virzienā daļēji ir vecās metodes. Tajā nav nekā negaidīta. Tāpēc es apgalvoju, ka draudu novērtējuma maiņa ir pilnīgi normāls process. Mums nav jābaidās, mums ir jāsagatavojas, jāmēģina saprast, ko vēl var gaidīt nākotnē, lai tam sagatavotos iepriekš.”