Viens regulators visiem? Aicinājums uz diskusiju par ‘fintech’ uzņēmumu uzraudzību
Priekšlikums nodot nebanku patēriņa kreditētāju un “fintech” uzņēmumu uzraudzību no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Latvijas Bankai tiek pasniegts kā nepieciešams solis regulējuma efektivitātes uzlabošanai un vienotas uzraudzības nodrošināšanai. Tomēr šī iecere izsaukusi asas diskusijas un bažas nozarē, kas brīdina, ka banku tipa uzraudzības piemērošana “fintech” uzņēmumiem varētu vājināt konkurenci, apslāpēt inovācijas un galu galā kaitēt patērētājiem. Kā informē portāls jauns.lv, šī reforma atspoguļo fundamentālu regulatīvu pārpratumu.
Bankas un ‘fintech’: divas atšķirīgas pasaules
Būtiskākā atšķirība starp bankām un “fintech” uzņēmumiem slēpjas to darbības modeļos. Bankas ir sistēmiski nozīmīgas institūcijas, kas pārvalda sabiedrības noguldījumus un ietekmē finanšu stabilitāti, darbojoties stingra prudenciālā regulējuma ietvaros. Savukārt “fintech” uzņēmumi un nebanku aizdevēji nepieņem noguldījumus un nerada sistēmiskus draudus. Viņi konkurē galvenokārt ar inovācijām, ātrumu un klientu orientētiem risinājumiem. Pielīdzināt šos divus modeļus, it kā tie būtu ekvivalenti, ignorē fundamentālas strukturālas atšķirības, radot potenciālus kropļojumus regulējumā.
Banku regulējums kā konkurences barjera
“Fintech” nozarē tiek paustas bažas, ka banku tipa regulējuma uzspiešana mazajiem un vidējiem nebanku tirgus dalībniekiem kļūs par nesamērīgu slogu. Kapitāla prasības, atskaišu sniegšanas pienākumi un atbilstības sistēmas, kas izstrādātas lielām bankām, varētu atturēt jaunus spēlētājus no ienākšanas tirgū, izspiest inovatīvus uzņēmumus un palēnināt tehnoloģisko attīstību. Prognozētais rezultāts varētu būt tirgus konsolidācija, kas nozīmētu mazāku izvēles iespēju patērētājiem un lielāku varas koncentrāciju banku rokās. Tas, kas tiek pasniegts kā stingrāka uzraudzība, praksē varētu nostiprināt esošo tirgus dominanci.
Patērētāju aizsardzības fokusa maiņa
Reformas atbalstītāji bieži norāda uz uzlabotu patērētāju aizsardzību kā galveno ieguvumu. Tomēr kritiķi norāda uz pretrunu: šobrīd nebanku aizdevējus uzrauga PTAC, kura galvenais uzdevums ir patērētāju tiesību aizsardzība. Savukārt Latvijas Bankas galvenais mērķis ir finanšu stabilitāte. Uzraudzības pārcelšana uz Latvijas Banku mainītu regulatīvo fokusu no individuālā patērētāja uz sistēmiskām interesēm, potenciāli atstājot ikdienas patērētāju problēmas bez specializētas uzmanības.
Nozares un regulatoru dialogs
Janvārī notika diskusija starp Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, prezidenta vietnieci Santu Purgaile un “Fintech Latvija Asociācijas” vadītāju Tīnu Lūsi. Lai gan Finanšu ministrija plāno janvārī apstiprināt PTAC funkciju nodošanu Latvijas Bankai, tika panākta vienošanās veidot darba grupas, lai praksē izvērtētu neskaidros pārmaiņu aspektus. Latvijas Bankas pārstāvji uzsvēra, ka godprātīgiem uzņēmumiem nav pamata satraukumam, jo banku tipa prudenciālā uzraudzība netiks ieviesta. Nozare atzinīgi novērtē skaidrību par prudenciālās uzraudzības nepiemērošanu, jo banku un nebanku kreditētāju darbības modeļi būtiski atšķiras. Lai gan Finanšu ministrija plāno nodot funkcijas Latvijas Bankai no 2027. gada 1. janvāra, likumprojektu izstrāde turpināsies līdz 2026. gada aprīlim.