Plug-in hibrīdu loma mainās
Automobiļu nozarē klusi notiek plug-in hibrīdu (PHEV) lomas pārdomāšana. Šī tehnoloģija ilgstoši tika pozicionēta kā pārejas posms starp tradicionālajām automašīnām ar iekšdedzes dzinēju un pilnībā elektriskiem modeļiem. Tomēr arvien biežāk pieejamie dati liecina, ka daudziem autovadītājiem tas izrādījies nepareizs pagrieziens. Galvenā problēma slēpjas nevis pašā tehnoloģijā, bet gan tās lietošanas veidā.
General Motors piesardzība pret hibrīdiem
Detroitas konferencē Automotive Press Association General Motors (GM) izpilddirektore Mērija Barra tieši atzina problēmu: „Lielākā daļa cilvēku tos nelādē,” viņa sacīja, atsaucoties uz plug-in hibrīdiem. Šī vienkāršā frāze labi izskaidro, kāpēc GM, aktīvi investējot pilnībā elektriskās platformās, pret hibrīdiem izturas piesardzīgāk. Kompānija plāno PHEV modeļus Ziemeļamerikas tirgū ieviest 2027. gadā, taču pati Barra šo stratēģiju raksturo kā „pārdomātu”, nevis „satriecošu”.
Augstākas izmešas nekā cerēts
Iemesls ir izmešu jautājums. Lai gan PHEV tika pozicionēti kā videi draudzīgāki auto, reālajā dzīvē to oglekļa pēdas nospiedums bieži vien ir līdzvērtīgs vai pat lielāks nekā tradicionālajām benzīna automašīnām. Eiropas organizācijas Transport & Environment dati liecina, ka vidēji plug-in hibrīdi izdala gandrīz piecas reizes vairāk CO₂, nekā oficiāli deklarēts. 2025. gada analīze parādīja, ka lielākā daļa autovadītāju lielāko daļu braucienu veic, izmantojot benzīna dzinēju, lai gan ir iespēja auto uzlādēt. Eiropas Komisijas dati to apstiprina: reālās izmešas ir aptuveni 3,5 reizes augstākas nekā laboratorijas testos.
ASV situācija atspoguļo līdzīgu tendenci
Līdzīga aina paveras arī ASV. Starptautiskās Padomes Clean Transportation (ICCT) pētījums atklāj, ka plug-in hibrīdi patērē par 42-67% vairāk degvielas nekā norādīts EPA sertifikācijā. Regulatori pieņem, ka 84% braucienu tiek veikti tikai ar elektrisko piedziņu, taču faktiski šis rādītājs ir tikai aptuveni 27%.
Fizika un smagums pret PHEV
Arī fizika spēlē pret PHEV. Šādi auto pārvadā divas spēka pārvadus – elektrisko un benzīna dzinēju –, tāpēc tie sver vairāk. Kad elektriskā nobraukuma rezerve, kas parasti ir 30-50 km, beidzas, autovadītājs iegūst smagu automašīnu ar iekšdedzes dzinēju un zemāku efektivitāti. Consumer Reports piemēroti BMW 330e xDrive: pēc akumulatora izlādes tas patērē 9,4 litrus degvielas uz 100 km, kas ir sliktāk nekā benzīna modelim 330i xDrive.
Hibrīdu stratēģiskā nozīme un brīdinājumi
Auto ražotājiem hibrīdi tomēr saglabā stratēģisku nozīmi. Nodokļu atvieglojumi elektroauto ASV beidzās 2025. gadā, jaunās nodevas sarežģīja tirgu, un elektroauto pārdošanas apjomu pieaugums pirmo reizi piecos gados palēninājās. Hibrīdi ļauj palielināt efektivitāti bez subsīdijām un pilnīgas atkarības no uzlādes infrastruktūras. Tomēr vides analītiķi brīdina: tas ir tikai pagaidu risinājums. Transport & Environment PHEV dēvē par „novirzīšanos uz ceļa uz nulles izmešu sasniegšanu”. Ja autovadītāji turpinās uztvert plug-in hibrīdus kā parastas benzīna automašīnas, cerētās priekšrocības vienkārši izzudīs.