Kā vienu no argumentiem Kellogs atzīmēja to, ka Krievijas avangarda daļas tika sakautas un ir zaudējušas vairāk nekā 20 ģenerāļus.
“Tāpēc es ceru uz labu rezultātu. Es domāju, ka mēs virzāmies, iespējams, uz pēdējiem miera sarunu posmiem, miera attīstību. Mums ir Stīvs Vitkofs, kuru es labi pazīstu, un Džereds Kušners, kurš ir izcils sarunu vedējs, un viņi pašlaik ir šeit, Davosā, lai pabeigtu sarunas. Lai redzētu, kā būs ar Putinu, viņi brauks uz Maskavu,” atzīmēja Kellogs.
Viņš arī uzsvēra, ka šķērslis progresam sarunās ir Putins, nevis Ukraina. Kellogs uzskata, ka Putins baidās atzīt viņa sāktā kara izgāšanos un no milzīga skaita karavīru atgriešanās mājās, no kuriem daudzi būs vīlušies, jo vairs nevarēs turpmāk saņemt lielu atlīdzību par karošanu vai nāvi karā.
Pievēršoties drošības garantijām Ukrainai, Kellogs sacīja, ka tās sastādījusi viņa komanda kopā ar Kušneru un tās ir pietiekami spēcīgas, turklāt labas gribas koalīcija ir gatava izvietot karavīrus Ukrainā un sniegt militāru atbalstu.
Kellogs piebilda, ka pēc miera panākšanas Ukrainas armijā būs 800 tūkstoši karavīru, un tā būs lielākā armija Eiropā.
“Ja viņi spēs apmācīt tik lielu armiju, apbruņot tik lielu armiju, tad neviens negribēs ar viņiem karot. Es nedomāju, ka krievi gribēs to darīt atkal. Un, kad viņi apturēs karu, tad būs ļoti grūti to atsākt,” atzīmēja Kellogs.