Personas datiem melnajā tirgū ir sava cena
Daudzi cilvēki joprojām nenovērtē, cik lielu vērtību viņu personas un finanšu dati sniedz kibernoziedzniekiem. Informācija, sākot no sociālo tīklu pieteikšanās datiem līdz bankas kartes vai konta informācijai, melnajā tirgū tiek tirgota par konkrētu cenu. Latvijas iedzīvotāju maksājumu karšu dati melnajā tirgū var sasniegt 16,99 ASV dolārus, informē banka “Citadele”.
Datu vērtība un pieprasījums
Lai gan šķietami nelielas summas, tomēr, ja vienā datu noplūdē tiek nozagti vairāku tūkstošu klientu dati, kopējā vērtība var sasniegt simtiem tūkstošu dolāru. Saskaņā ar Starptautiskās kiberdrošības uzņēmuma NordVPN veiktajām analīzēm, maksājumu karšu informācijas vidējā cena melnajā tirgū bieži vien nepārsniedz 10 ASV dolārus. Tomēr vispieprasītākie ir “Visa”, “Mastercard” un “American Express” debetkaršu dati.
Latvija kiberdrošības risku klasifikatorā ir norādīta kā vidēja riska valsts ar riska indeksu 0,5. Līdzīga situācija vērojama arī citās Baltijas valstīs: Lietuvā maksājuma karšu dati maksā aptuveni 16,82 ASV dolārus, savukārt Igaunijā šis indekss ir zemāks – 0,4, bet cenu ziņā dati maksā 15,59 ASV dolārus.
Melnā tirgus darbība un pieprasītākie dati
Kibernoziedznieku melnais tirgus darbojas kā sava veida biznesa ekosistēma, piedāvājot pat naudas atmaksas garantijas un klientu apkalpošanu. ASV kiberdrošības uzņēmuma “DeepStrike” 2025. gada augustā veiktā pētījuma dati liecina, ka vispieprasītākā informācija melnajā tirgū ir banku pieslēgumu dati, kuru cena var svārstīties no dažiem simtiem līdz pat vairāk nekā tūkstotim dolāru. Nozagtās kredītkartes maksā līdz 50 ASV dolāriem, bet kriptovalūtu kontu dati – vairāk nekā tūkstoš dolāru.
Roberts Birzgalis, bankas “Citadele” IT drošības daļas vadītājs, uzsver, ka mūsdienās noziedznieki darbojas profesionāli, analizējot tirgu, izvērtējot riskus un tiecoties pēc maksimālas peļņas. Datu cenas var atšķirties atkarībā no reģiona – valstīs ar stingrākiem datu aizsardzības likumiem un mazāku datu piedāvājumu melnajā tirgū, to vērtība var sasniegt līdz 60 dolāriem.
Kiberdrošības izaicinājumi Latvijā
Latvijas kibertelpā kiberdrošības situācija joprojām ir saistīta ar ģeopolitisko spriedzi. CERT.LV darbības pārskati liecina, ka pieaug ar datu noplūdēm saistītie kiberdraudi organizācijām, kas glabā fizisko personu datus. Lai gan kopumā kiberuzbrukumu intensitāte ir augsta, Latvijas kibernoturība ir novērtēta kā augsta. Bieži vien uzbrukumu mērķis ir finansiāls ieguvums, izmantojot nelikumīgi iegūtus piekļuves datus.
CERT.LV arī norāda, ka arvien biežāk tiek izmantoti automatizēti līdzekļi, tai skaitā mākslīgais intelekts, lai veiktu telefonkrāpšanas, izmantojot zvanītāja ID viltošanu un pat sarunas latviešu valodā. Neuzmanība un nepietiekama kiberhigiēna individuālo lietotāju līmenī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki kļūst par krāpnieku upuriem. Tāpēc tiek aicināts izmantot DNS ugunsmūri un būt uzmanīgiem, apmeklējot dažādas tīmekļa vietnes.