Par balvu un tās nozīmi
Teātra un kino kritiķa Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā jaunā kritiķa titula ieguvējs Arno Titovs, kurš galvenokārt pievērsies latviešu populārās un mazāk populārās mūzikas apskatam, uzsver kritikas svarīgo lomu mūsdienu sabiedrībā. Kā viņš pats norāda sarunā ar laikrakstu Diena, kritika ir “iespēja pievērsties domāšanai atbildīgi”. Šī balva tika pasniegta 2026. gada 13. janvārī, jau vienpadsmito reizi godinot mākslas kritikas profesionāļus. Titovs balvu saņēma par savām recenzijām par grupas “Alejas”, dueta “Domenique Dumont” un mūziķes Keitijas Bārbales albumiem.
Kritika kā pretstats sociālajiem tīkliem
Runājot par kritikas vietu mūsdienās, Titovs norāda, ka, lai gan sociālajos tīklos ir iespējams atrast padziļinātas diskusijas par mākslu, šo platformu pamatuzstādījums bieži vien nav labvēlīgs pret kvalitatīviem kritikas darbiem. Tāpēc viņam rodas “savtīga” vēlme, lai tradicionālie mediji turpinātu būt par spēka avotu publicistikā, kalpojot kā pretstats sociālo tīklu dinamikai. Kritika, viņaprāt, sniedz iespēju gan lasītājiem apstāties un pārdomāt, gan arī māksliniekiem saņemt “līdzvērtīgu atbildi” par savu ieguldīto darbu. Normunda Naumaņa Gada balva mākslas kritikā, ko dibināja Normunda Naumaņa biedrība 2015. gadā, cenšas uzsvērt mākslas kritikas nozīmi un godināt teātra un kino kritiķa Normunda Naumaņa (1962–2014) radošo mantojumu. Balva tiek pasniegta katru gadu.
Titova radošais ceļš un studijas Beļģijā
Arno Titova pirmā publicētā recenzija bija par mūzikas apvienības “DJ Krankenwagen” ierakstu “Lēnā palīdzība”. Viņš pats ir mūziķis, spēlējot mūzikas apvienībā “Grēcīgie partizāni”. Titovs šobrīd dzīvo Beļģijas pilsētā Mehelenā, no kurienes viņš trīs reizes nedēļā dodas uz lekcijām. Viņš raksturo šo pilsētu kā “zelta vidusceļu”, kas atrodas starp Lēvenu un Antverpeni, kur studē viņa draudzene. Studiju pieredze Beļģijā atšķiras no Latvijas, Titovs norāda, ka Beļģijā ir daudz lielāks studentu skaits un studiju vide bieži vien šķiet “milzīga rūpnīca”, kurā viss ir birokratizēts un orientēts uz efektivitāti, brīžiem aizmirstot par cilvēcisko faktoru. Viņš atsaucas uz vācu domātāju Hansu Georgu Gadameru, kurš uzsvēra dialoga nozīmi starp studentiem un pasniedzējiem, norādot, ka divdesmit cilvēku grupa ir optimāls limits efektīvai komunikācijai. Titovs arī strādājis interneta žurnālā “Satori”, kur palīdzējis rediģēt tekstus un veidot kultūras pasākumu kalendāru.
Par balvas pasniegšanas ceremoniju
Gada balva mākslas kritikā un Jaunā kritiķa balva tiek pasniegtas ikgadējā ceremonijā “NN nakts”, kas parasti norisinās Jaunajā Rīgas teātrī. 2026. gadā ceremonija notika Latvijas Radio 1. studijā un tika translēta tiešraidē. Tās paplašinātais nosaukums šogad bija “Kritikas jēgas pierādīšana visu mākslu mīļotājam”. Žūrijā, kas vērtēja nominantus, darbojās Edīte Tišheizere, Anda Baklāne, Kārlis Vērdiņš, Aivars Madris, Andris Dzenītis, Santa Hirša un Ilmārs Šlāpins. Gada balvai mākslas kritikā 2026. gadā tika nominēti četri kandidāti: teātra kritiķis Atis Rozentāls, literatūras kritiķis Arvis Viguls, kino kritiķe Elīna Reitere un operas kritiķe Lauma Mellēna-Bartkeviča. Jaunā kritiķa balvai tika izvirzīti pieci pretendenti, tostarp Titovs.