Reforma rada bažas par pakalpojumu pieejamību reģionos
Veselības ministrijas plānotā slimnīcu tīkla reforma, kas paredz pāreju uz trīs līmeņu modeli (lokālās, reģionālās un daudzprofilu slimnīcas) līdz 2029. gadam, izsauc nopietnas bažas par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas reģionos. Kā ziņo avīze Diena, lai gan ministrija uzsver, ka neviena slimnīca netiks slēgta, nozarē strādājošie un pašvaldību pārstāvji pauž šaubas, vai esošais finansējums un plānotās izmaiņas ļaus saglabāt pakalpojumu pieejamību, īpaši pierobežas un mazajās slimnīcās.
Reformas mērķis ir efektīvāka finansējuma sadale un pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, taču slimnīcu vadītāji un arodbiedrības norāda uz sasteigtu lēmumu pieņemšanu un nepietiekamu sociālo dialogu. Viņi uzsver, ka finansējuma samazinājums, īpaši mazajām lokālajām slimnīcām, var kritiski ietekmēt speciālās aprūpes, piemēram, dzemdniecības un traumatoloģijas, pakalpojumu pieejamību.
Pārmaiņas un to pamatojums
Veselības ministrija (VM) plāno aizstāt pašreizējo piecu līmeņu slimnīcu sistēmu ar trīs līmeņu modeli, definējot katra līmeņa funkcijas un prasības. Šīs izmaiņas tiek pamatotas ar cilvēkresursu trūkumu, valsts finansējuma ierobežotajām iespējām un demogrāfiskajām tendencēm. Viens no pirmajiem soļiem ir neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļu (NMPUN) tīkla pārskatīšana, lai samazinātu brigāžu transportēšanas laiku un izvairītos no augstāka līmeņa slimnīcu noslogošanas ar pacientiem, kuri varētu saņemt palīdzību zemāka līmeņa iestādēs.
Tomēr pilotprojektu rezultāti liecina, ka arī pašlaik lielākā daļa NMPD pacientu tiek vesti uz augstāka līmeņa slimnīcām, kamēr pirmā līmeņa slimnīcās uzņemto pacientu skaits ir zems. Daļa ieguvto finanšu līdzekļu no reformas tiek solīts atstāt pašām slimnīcām ambulatoro un dienas stacionāra pakalpojumu nodrošināšanai.
Bažas par pieejamību un finansējumu reģionos
Reģionālo slimnīcu vadītāji pauž lielas bažas par finansējuma samazinājumu, īpaši mazajām lokālajām 2. un 3. līmeņa slimnīcām. Viņi norāda, ka pieejamais finansējums stacionāro pakalpojumu nodrošināšanai 2026. gadam plānots samazināt vismaz par 10%, kas ir ievērojams un pat kritisks līdzekļu samazinājums speciālās aprūpes, kā dzemdniecības un traumatoloģijas, pacientu ārstēšanai. Slimnīcu vadītāji uzsver, ka personāla izmaksas veido 70-85% no kopējiem izdevumiem, un citās pozīcijās samazināt finansējumu nav iespējams.
Kā īpaši problemātiski tiek izcelti pierobežas reģioni, kur, saskaņā ar paredzēto reformu, naktīs daudzās slimnīcās nebūs pieejami ķirurgi, pediatri un anesteziologi. Lai gan Nacionālās drošības kontekstā slēgšanas netiek plānotas, tiek solīti individuāli risinājumi Austrumu pierobežas slimnīcām, tomēr skaidrības par šiem risinājumiem trūkst.
Sociālais dialogs un tiesiskā paļāvība
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) uzskata, ka VM virzītā reforma notikusi sasteigti, nenodrošinot pilnvērtīgu sociālo dialogu. Lai gan iebildumi un precizējumi tika formāli ņemti vērā, ziņojuma galīgajā redakcijā trūkst padziļinātas analīzes un izmērāmu risinājumu. Slimnīcu vadītāji arī norāda, ka finansējuma plāns 2026. gadam balstīts uz Ministru kabineta noteikumiem, kas pieņemti bez konsultācijām ar slimnīcām un bez finanšu ietekmes izvērtējuma, radot bažas par tiesisko paļāvību un iepriekš apstiprināto finansēšanas principu pārkāpšanu. Viņi aicina nekavējoties apturēt finansēšanas kārtības izmaiņas un veikt sociāli ekonomisko izvērtējumu, konsultējoties ar slimnīcām.
Nākotnes perspektīvas un kritika
Lai gan Veselības ministrija apgalvo, ka jaunais modelis mazinās pakalpojumu un personāla sadrumstalotību, uzlabos pieejamību un padarīs sistēmu vieglāk saprotamu pacientiem, kritiķi norāda uz iepriekšējo reformu neveiksmēm un formālu pieeju. Valsts kontrole jau iepriekš ir norādījusi, ka iecerētā slimnīcu tīkla optimizācija nav izdevusies un slimnīcu skaits pat pieaudzis, bet vairākas slimnīcas neatbilst noteiktajam līmenim un saņem finansējumu par nespēti nodrošināt pakalpojumus. Pastāv bažas, ka arī jaunā reforma var nerisināt būtiskākās problēmas, bet radīt jaunus izaicinājumus, īpaši reģionu iedzīvotājiem.