Zasas centra daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus nepatīkami pārsteiguši apkures rēķini par decembri. Kaut arī decembrī vidējā gaisa temperatūra bija aptuveni plus 2,1 grāds un dzīvokļi nemaz neesot bijuši silti – vienmēr zem plus 20 grādiem, apkures rēķini sasniedz pat 235 eiro. Dzīvokļos arī janvārī ir vēsi, bet iedzīvotāji ir nobažījušies, kādi rēķini būs par janvāri, kad ir sals, vai 500 eiro? Iedzīvotāji saprot, ka nepieciešami apkures sistēmas uzlabojumi un cauruļvadu siltināšana. Tam veidojot apsaimniekošanas maksas uzkrājumu. Taču pietrūkstot normālas komunikācijas ar apsaimniekotāju – SIA «JK Namu pārvalde» un SIA «Aknīstes pakalpojumi», kas nodrošina apkuri, jo tur katrs vairāk runājot par savu kompetenci, bet kas tad risinās apkures problēmas, nav skaidrs.
«Katram sava kompetence, bet neviens ne par ko neatbild»
Tiekoties ar BD, zasieši smejas, ka laukos tagad ir ekskluzīva dzīve, jo tādus rēķinus var samaksāt tikai miljonāri. Katrai mājai ir savs siltuma skaitītājs. Mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu izdala uz visiem dzīvokļiem proporcionāli kvadratūrai. Ie-priekš, kad maksājuši bijušā Jēkabpils novada pašvaldības noteikto apkures maksu par kvadrātmetru, rēķini nav bijuši tik lieli. Malku arī sagatavojuši jau vasarā – sausu. Tagad kurinot ar slapju, tikko no meža atvestu. Tad jau neesot jābrīnās, ka dzīvokļi auksti. Te gan jāpiebilst, ka pašvaldību noteiktie kvadrātmetra tarifi bijušajos novados bija deputātu politisks lēmums, un tie visnotaļ varēja neatbilst reālajām siltuma izmaksām.
Iedzīvotāji stāsta, ka jau trešo gadu apkuri nodrošina SIA «Aknīstes pakalpojumi», kas par siltumpiegādi atbild līdz mājas ievadam, bet par māju un iekšējo siltumtīklu uzturēšanu gādā SIA «JK Namu pārvalde».
– Viņi tikai veļ vainu viens uz otru. Mēs lūdzām pagasta pārvaldes vadītāju Kristapu Tētu sasaukt iedzīvotāju sapulci, kur piedalās abi uzņēmumi un novada vadība, lai viņi kopā izskaidro, kāpēc ir šī salšana ar lielajām cenām. Visas šausmas ar lielo maksu sākās, kad uzstādīja siltumskaitītāju pie siltumtrases ievada mājās. Tie ir vienkārši uzlikti uz ieejas caurules. Un tā tas ir visām mājām. Viena lieta ir, cik siltuma māja «apēd», bet problēma slēpjas tur, ka ir uzlikts tikai skaitītājs, un tad notiek tāda ūdens ļurkāšana uz priekšu un atpakaļ. Tur nav ne sūkņu, ne trīspušu vārstu, kas notur to ūdeni, lai neskrien atpakaļ. Tas siltais ūdens pats viss neaiziet uz māju, ja to nedzen. Te primitīvi uzlika skaitītāju uz caurules, un viss. Pirmie rēķini manai mājai bija 260–270 eiro tikai par apkuri uz 56 m2, jo karstā ūdens mums nav vispār, ir boileri. Tas bija pirms trim gadiem, kad arī bija auksta ziema. Tad sākām domāt, kas notiek, protestēt un dabūjām vismaz kaut kādu rezultātu. Mums vienīgajiem salika sūkņus, vārstus, kā tam vajadzētu būt. Pēc tam mūsu rēķini noplaka par trešdaļu mazāki. Un arī šobrīd, kad visi saņem lielus rēķinus, mums ir vismazāk par ko sašust. Bet te citās mājās joprojām maksā pāri 200 eiro mēnesī. Bet tāpat arī mūsu mājā rēķins man par mēnesi ir 150 eiro. Cik zinu, tad Jēkabpilī nav tik liels maksājums par apkuri. Un tas ir par decembri, kad bija silti, – sacīja kāda nama dzīvokļa īpašnieks. Viņš skaidro, ka viņu mājā viss izdarīts par iedzīvotāju naudu. Ņēmuši kredītu jumta nomaiņai, un tur ietilpusi arī sūkņu un vārstu uzstādīšana.
Iedzīvotāja no Sila ielas 1. mājas stāsta, ka viņi arī krājot naudu, maksājot lielāku apsaimniekošanas maksu, lai varētu sakārtot mājas apkures sistēmu. Naudas vēl nepietiek, un solot, ka darbus varētu veikt tikai 2027. gadā. Bet esot labi, ka apsaimniekotājs izrāda vismaz šādu interesi, jo iepriekš mājās nekas nav darīts un nekādas intereses par mājām nav bijis.
– Un vēl jau tas, ka tagad kurina ar slapju, tikko no meža atvestu malku, arī šogad. Nupat atveda tādu kravu uz katlumāju. Kad izkurinās, vedīs nākamo. Ar tādu malku nekāda labā apkure nevar būt. Sēžam vakaros, segās ietinušies, un tikai maksājam pāri 200 eiro. Vienu gadu, kad vēl kurināja pašvaldība un malkai bija rekordcena, tad gan atveda ar rezervi diviem gadiem. Kamēr kurināja pašvaldība, malku visai ziemai sagatavoja vasarā, un tā apžuva. Tad vismaz kādu siltumu var dabūt, – stāsta kāda sieviete.
Iedzīvotāji teic, ka situācijas uzlabošanai nekas netiek darīts, nekas netiek izskaidrots. Kad apkuri un apsaimniekošanu pārņēmuši abi pašvaldības uzņēmumi, sasaukta iedzīvotāju sapulce un solīts sapulces rīkot reizi ceturksnī, kad par visu informēs: kāds uzkrājums, kāds izlietojums. Pagājuši trīs gadi, un nav bijusi neviena sapulce.
– Mēs arī nesaprotam, pie kā īsti vērsties, jo pašvaldība ir radījusi tādu izcilu sistēmu, lai nevienam ne par ko nebūtu jāuzņemas atbildība, – saka iedzīvotāji.
«Attieksme pret laukiem ir vienaldzīga»
Cilvēki arī pauda viedokli, ka, viņuprāt, iedzīvotāju interešu pārstāvniecībā aktīvāk jādarbojas pagasta pārvaldei, kā arī jāinformē iedzīvotāji par šo komunikāciju un rezultātiem.
– Mums nav informācijas, kas par ko īsti atbild. Katrs runā par savu kompetenci, bet par to, ka mēs salstam un daudz maksājam, neatbild neviens. Mēs bijām runāt ar pagasta pārvaldnieku par sniega tīrīšanu, par apkures problēmām. Kad teicām, ka gribam maksāt par dzīvoklī saņemto siltumu, nevis to, kas izkūp gaisā, mums atbild, ka mēs jau maksājam tikai par saņemto. Un vienalga, vai atved slapju malku vai kas cits, tam nav nozīmes, jo mēs taču maksājot tikai par pakalpojumu. Bet vai tad kurināmā kvalitāte neietekmē apkures izmaksas? Bet vaino kurinātājus, ka viņi slikti kurina. Es apbrīnoju, kā viņi var strādāt ar tādu slapju malku, – sacīja iedzīvotāja. Cilvēki uzsver, ka bez apkures maksas viņiem taču vēl krietna summa jāmaksā par elektrību, jo karstā ūdens nav un dzīvokļos uzstādīti boileri. Tad vēl apsaimniekošanas maksa esot ap 70 eiro, kaut paši, lai ietaupītu, uzņēmušies tīrīt kāpņu telpas un arī kopt mājas apkārtni, jo sētnieka nav. Tādu summu, kas tagad kopā ar apkuri jāmaksā, reti kurš tagad varot segt. Ar tādām izmaksām lētāk esot pirkt privātmāju un visu darīt pašam. Kādreiz gājuši dzīvot uz laukiem, jo tur dzīve lētāka, nu lētāk ir pilsētā. Iedzīvotāji arī norāda, ka mājās ir daudz tukšu dzīvokļu, un pauž bažas, vai pašvaldība par tiem maksā apsaimniekošanas maksu. Informācijas par to neesot. Un vēl jau esot tās lielās administrācijas izmaksas, kas apēdot lielu daļu maksājumu.
Zasieši stāsta, ka arī tad, ja ieejas temperatūra augsta, istabās radiatori ne vienmēr ir karsti un daži pat vispār nesilst. Caurules varbūt aizsērējušas, bet vasarās neko nedarot, lai sagatavotos apkures sezonai. Ja notiek avārija, tad atbrauc, bet citādi – nē. Tekošu apkures sistēmas cauruli pagrabā aizbāzuši ar koka tapu, bet tāpat sākusi tecēt. Tagad atbraukuši un salabojuši.
– Parasti ieejas temperatūra ir plus 45, pat 41 grāds, bet šodien pat 70 grādi. Laikam zina, ka no avīzes korespondents atbrauks, – ironizēja iedzīvotāji. Ieejot pagrabā, kur cilvēki gribēja parādīt nolaisto apkures sistēmu, nudien no karstuma pat vaigi svila. Apkures caurules gan sarūsējušas un bez izolācijas. Palikuši tikai daži stikla vates pikuči, kas nokarājas. Un šis karstums silda gaisu un iedzīvotāji tikai maksā.
– Mums nav jāsaprot, kā tā visa apkures sistēma darbojas, kādi sūkņi jāliek, kas jāsiltina. Tas ir jāzina viņiem, un tad lai nāk un runā ar mums, ko var darīt. Nevaram atļauties tik daudz maksāt par apkuri, kaut kas jādara tagad – šoziem. Vēl taču ir citi rēķini. Tāpēc gribam, lai viņi ir sanāksmē kopā ar mums un vienu reizi savā starpā satiekas un izrunājas. Citādi attieksmē pret laukiem ir ļoti liela vienaldzība, – sacīja iedzīvotāji.
Apsaimniekotāji sūdzas, ka iedzīvotāji nemaz nav atsaucīgi sadarbībai
SIA «Aknīstes pakalpojumi» valdes loceklis Emīls Ozoliņš BD savukārt sacīja, ka iedzīvotāji nevēršas pie viņiem, un tā esot liela problēma.
– Nav tiesa, ka ir bijis daudz zvanu. Gan ir bijuši daži zvani man par sliktu apkuri, un tad mēs uzreiz problēmu novērsām, jo tur bija cilvēciskais faktors. Komunicējām ar darbiniekiem, un tas tika novērsts. Bet tie ir atsevišķi gadījumi. Bet par to, ka dzīvokļos ir konstants aukstums, es uzzināju pirms pāris nedēļām. Uzreiz sākām meklēt risinājumu, un domāju, ka esam to novērsuši. Bet cilvēki ne jau man zvana. Kad uzzināju par problēmu, pagājušonedēļ sarīkoju sapulci, un visu izrunājām ar aktīvākajiem iedzīvotājiem. Un nonācām pie gala versijas, ka ir jāveic uzlabojumi siltumtīklos, jo, kad nodrošinām temperatūru, pagrabos ir nenormāli karsti. Neskatoties uz zaļo malku, mēs nodrošinām temperatūru. Un kādu 42 vai 45 grādu ieejas temperatūra nekad nav bijusi, – sacīja Emīls Ozoliņš. Kad BD minēja, ka laikraksta rīcībā ir foto, kur iedzīvotāji ir fiksējuši siltuma skaitītāja rādījumu ar 45 grādiem, E. Ozoliņš sacīja, ka tad jāvaicā, kurā brīdī tas bijis. Acīmredzot tas bijis saistīts ar to cilvēcisko faktoru ar kurinātājiem. Ar viņiem veiktas pārrunas, lai tas vairs neatkārtotos. Protams, daudz esot atkarīgs no kurinātājiem, jo siltumu uztur ar diviem katliem, kas aktīvi strādā, un tos abus vajag visu laiku pieskatīt. Un esot vēl arī sausā malka, kas sagādāta vasarā, vienkārši kurinātājiem vajag to vairāk izmantot tagad – aukstajā laikā. Bet problēmas katlumājā novērstas, un apkures temperatūrai dzīvokļos jābūt normālai.
– Brīdī, kad es tur biju, ieejas temperatūra bija plus 72 grādi, kad ārā ir mīnus 17. Kad es tur esmu, tad viss funkcionē. Varbūt naktīs kurinātāji atslābst. Bet par to ir runāts, ka tas nav pieļaujams. 26. janvārī Namu pārvalde rīko sapulci, kur arī es esmu uzaicināts, un tad arī runāsim par to, ko var uzlabot siltummezglos. Ir redzams, ka siltuma daudzums, ko mēs piegādājam, ir ārkārtīgi liels, salīdzinot ar citiem gadiem. Viens no iedzīvotājiem ar termokameru ir apstaigājis mājas, un to darīs arī Namu pārvalde, lai cilvēki saprot, ka siltuma zudumi mājās ir milzīgi, lai redz, kur tas paliek. Turklāt siltummezglu uzstādīšana un cauruļu siltināšana ir iespējama arī tagad ar esošajiem uzkrājumiem, – saka Emīls Ozoliņš.
SIA «JK Namu pārvalde» ēku pārzinis Aleksandrs Vītols, kura pārziņā ir Zasas nami, stāsta, ka ēkas tikai trīs gadus kā ir nodotas SIA «JK Namu pārvalde» apsaimniekošanā.
– Visu laiku tiek domāts, kā uzlabot situāciju, un ir arī darīts, bet tas jau ir apmaksājams no iedzīvotāju pašu maciņa. Uzkrājumi, pārņemot mājas, dažām bija, bet nelieli, un ar to nepietiek, jo mājās nekas īsti nav darīts kopš uzcelšanas. Tam visam vajag naudu, bet kur to uzreiz ņemt? Arī kredītiespējas attiecībā uz aizdevumiem daudzdzīvokļu namu remontdarbiem bankas vērtē ļoti piesardzīgi un negatīvi. Skatās, kas ir ar īpašumtiesībām, un, runājot ar banku, tā jau ir problēma. Bankas prasa 100% balsojumu par kredītu, bet īpašuma dokumenti dažiem nav līdz galam sakārtoti un viņi nevar balsot. Tāpat vērtē mājas komunālo maksājumu disciplīnu. Pietiek jau vienam būt nemaksātājam, un bankas vairs par kredītu nerunā. Tas nav vienkārši. Trim mājām, kur jumti bija kritiskā stāvoklī, tika ņemti kredīti to nomaiņai, bet cik daudz tos paņemsi? Jāskatās, cik lielu summu iedzīvotāju maciņš ļaus atmaksāt. Un, ņemot vērā cilvēku maksātspēju, tas nav daudz. Jā, sanāk kaut kāds apburtais loks: nav naudas, lai kaut ko uzlabotu, bet, maksājot vairāk par apkuri, izdevumi vēl pieaug. Bet, lai to visu sakārtotu, vajag uzkrāt līdzekļus. Taču skatīsimies, ko varam darīt jau tagad. Mums 26. janvārī Zasā notiks dzīvokļu īpašnieku sapulce, kur runāsim, kā varam pamainīt remontdarbu plānus, lai vismaz kaut ko minimāli ar esošo finansējumu var uzlabot jau šogad. Bet tas nebūs tūlīt, kā uz burvju mājienu. Vēl jau būs jādomā, kā darbus organizēt, jo nekur rindā nestāv brigādes un uzņēmumi, kas tikai gaida pasūtījumus. Un kāpēc tad oktobrī, kad ziņojām par plānotajiem darbiem, neviens neko neteica? Jo reti kurš seko tam līdzi. Visi ir pieraduši gaidīt, ka atnāks kāds no malas un to visu izdarīs, – stāsta Aleksandrs Vītols.
Par apsaimniekošanas maksu A. Vītols sacīja, ka pašvaldība, protams, visu maksā par saviem dzīvokļiem. Rēķini tiekot piesūtīti visiem īpašniekiem, arī pašvaldībai. Un, ja ir īpašnieku lēmums, ka jāveic kādi darbi, pašvaldība par saviem dzīvokļiem arī sedz savu izmaksu daļu.
– Uzkrājums veidojas, ir mājas, kurām jau ir diezgan uzkrāts. Bet bija doma, ka sakrājam naudu un tad 2027. gadā mainām visu apkures sistēmu, arī cauruļvadus. Tagad iedzīvotājiem ir citas domas, kaut iepriekš neko neiebilda. Bet tas ir iedzīvotāju kopības lēmums, kas jāpieņem. Turklāt arī caurules būtu jāmaina, jo tās ir kopš nama uzcelšanas brīža. Nu, labi, tagad viņiem ir savas idejas, un, protams, uzklausīsim viņu viedokļus. Bet iepriekš notika sapulce rudenī, un tad par to neviens nedomāja. Tad vēl apkures nav, un tas nevienu neinteresē. Turklāt uz dzīvokļu īpašnieku sapulcēm cilvēki maz nāk. Un nav tiesa, ka sapulces netiek rīkotas. Katru ceturksni gan neviens tās nav solījis, bet sapulces notiek. Pēdējā bija 2025. gada nogalē par māju pārņemšanu. Un vai tad tur atnāca daudz cilvēku – nē. Un jebkurā sapulcē, arī šajā, varēja runāt arī par visiem sasāpējušajiem jautājumiem. Bet ir pat tā, ka neatnāk vispār neviens. Ko es varu darīt? Bet kaut vai ar dažiem cilvēkiem, kas atnāk, visu arī pārrunājam. Kad ir tāda attieksme, grūti nonākt pie kāda kopsaucēja. Bet ar esošajiem līdzekļiem tomēr kaut ko darām. Kaut vai ārdurvis ir nomainītas, lai tur siltums nenāk ārā. Durvis visām mājām bija ļoti bēdīgā stāvoklī – vējš tur svilpoja. Logi ir mainīti. Protams, pagrabi ir cauri, apkures caurules tur visas plikas, bēniņi būtu jāsiltina. Bet visam vajag naudu, – skaidro Aleksandrs Vītols.