Mediķu atalgojums – aktuāla problēma
Latvijas Vecmāšu asociācijas prezidente Linda Veidemane norādījusi, ka vecmātes un māsas veselības aprūpē Latvijā atalgojuma ziņā ilgstoši ir atstātas novārtā. Asociācija vairākkārt aicinājusi Veselības ministriju pārskatīt šo speciālistu darba samaksu, taču pagaidām bez panākumiem. Situācija rada bažas par speciālistu izdegšanu un motivācijas zudumu, kas varētu ietekmēt veselības aprūpes kvalitāti kopumā.
Darba apjoms un atbildība neatbilst atalgojumam
Lai gan vecmātēm ir plašas un atbildīgas funkcijas, kas aptver sieviešu veselību pirms grūtniecības, tās laikā un pēc dzemdībām, kā arī jaundzimušā aprūpi, viņu atalgojums nesamērīgi zems. Bieži vien, lai nodrošinātu sev iztiku, vecmātēm nākas strādāt vairākus darbus un ilgas stundas, kas noved pie izdegšanas. Kā norādījis viens no informācijas avotiem, vidējā alga šajā specialitātē ir aptuveni 7,41 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas. Tas ir būtiski zemāk nekā citu līdzīgu profesiju speciālistiem vai arī nesamērīgi pret uzņemto atbildības līmeni un darba apjomu.
Asociācijas aicinājumi un priekšlikumi
Latvijas Vecmāšu asociācija ir vairākkārt vērsusies Veselības ministrijā ar priekšlikumiem uzlabot vecmāšu atalgojumu. Viens no priekšlikumiem ir vecmātēm noteikt līdzvērtīgu atalgojuma kategoriju, kāda ir, piemēram, ergoterapeitiem un fizioterapeitiem, kā arī paredzēt lielāku likumā noteikto minimālo stundas likmi. Asociācija uzsver, ka, lai gan vecmāšu vadīta grūtnieču aprūpe tiek arvien vairāk attīstīta un vecmātēm tiek piešķirtas jaunas kompetences, piemēram, nozīmējumu uz analīzēm izrakstīšana vai dekrēta lapu piešķiršana, atalgojums nav palielinājies. Turklāt, lai gan Latvijā ir reģistrētas aptuveni 600 vecmātes, kas ir pietiekams skaits, daudzas no viņām darba apstākļu dēļ izvēlas pamest profesiju vai strādāt nepilnu slodzi, cenšoties izvairīties no izdegšanas.
Vispārējā situācija veselības aprūpē
Situācija ar zemo atalgojumu un lielo darba slodzi nav raksturīga tikai vecmātēm, bet arī citām medicīnas māsām un veselības aprūpes speciālistiem Latvijā. Šī problēma veicina speciālistu emigrāciju uz citām valstīm, kur atalgojums ir konkurētspējīgāks, un rada hronisku speciālistu trūkumu nozarē. Nepietiekamais finansējums veselības aprūpei kopumā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, vēl vairāk saasina šīs problēmas. Lai gan valdība ir apņēmusies palielināt finansējumu veselības nozarei un paaugstināt mediķu atalgojumu, problēmas risināšana prasa ilgtermiņa stratēģiju un konsekventus risinājumus.