Saeimas gaiteņos dzird versijas, ka grozījumi varētu skart arī advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietu. Šajā procesā Kūtris reiz gatavojis apsūdzētajiem labvēlīgu atzinumu.
Pats deputāts noliedz, ka viņa iesniegtais strīdīgais priekšlikumus esot saistīts ar kādu vienu konkrētu krimināllietu. “Es no 2005.gada strādāju ar kriminālprocesu. Un neviens Latvijas jurists vai zinātnieks nenoliegs, ka es strādāju ar to nodaļu, kas runā par mantiskajiem jautājumiem. Un es perfekti zinu, kas ir mantas arests,” teic Kūtris.
Deputāts paliek uzskata, ka viņa strīdīgais priekšlikums esot gana labs. Viņš prognozē, ka otrreizējas caurskatīšanas gadījumā, visticamāk, būs jāvienojas par kādu kompromisa variantu.
Valsts prezidents Rinkēvičs piektdien pēc atgriešanās no Pasaules Ekonomikas foruma Davosā pieņēma lēmumu likumu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, jo grozījumi “rada jaunas tiesiski nenoteiktas situācijas”.
Prezidents centās saklausīt abu pušu argumentus: “Jāsaka, ka kā parasti, nav melns un balts šādos jautājumos. (..) Es ceru uz to, ka Saeima ieklausīsies priekšlikumā, kas ir izteikts otrreizējās caurlūkošanas vēstulē, atrast šo te samērīgo kompromisu starp izmeklēšanas un tiesībaizsardzības interesēm un pārējām interesēm.”
Rinkēviča piedāvājums paredz, ka vispārīgi aizskartais mantas īpašnieks var pieprasīt kaitējuma atlīdzību pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās kriminālprocesā, taču kaitējumu varētu atlīdzināt uzreiz pēc mantas aresta atcelšanas, ja procesa virzītājs guvis pārliecību, ka manta nav noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziegumu.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) piektdien pēc ārlietu augstāko amatpersonu tikšanās Rīgas pilī neatbildēja, vai ZZS šajā jautājumā varētu piekāpties, bet parasti deputāti atrodot “zelta vidusceļu”.