Gaismā jauni instrumenti un senatnes spožums
Lestenes baznīca lēni un pamatīgi atgūst savu agrāko barokālo greznību, kas cieta Otrā pasaules kara un padomju gadu postījumu rezultātā. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, baznīcas telpās šobrīd norisinās jaunu ērģeļu izbūve. Ērģeļbūves meistars Jānis Kalniņš šo darbu dēvē par savu “pēdējo opusu”, savukārt ērģeļu ekspertu komitejas pārstāvis Imants Lancmanis atklāj, ka par šiem atjaunošanas darbiem viņš sapņojis 63 gadus.
Vēsturiskais mantojums un atjaunošanas ilgas
Lestenes luterāņu baznīca, kas celta 1670. gadā, savulaik bija pazīstama ar vienu no greznākajiem baroka interjeriem Latvijā. Diemžēl Otrā pasaules kara laikā tā smagi cieta, piedzīvojot artilērijas apšaudes un ugunsgrēkus. Padomju gados baznīcā tika ierīkota graudu kalte, un tās iekārta tika izdemolēta un izvesta. Ilggadējs Rundāles pils muzeja direktors un mākslas zinātnieks Imants Lancmanis ir viens no galvenajiem ērģeļu un baznīcas atjaunošanas darbu ierosinātājiem, sapņojot par tās restaurāciju jau vairāk nekā sešas desmitgades.
Jauno ērģeļu tapšana un meistara Jāņa Kalniņa devums
Pašlaik norisinās jaunu ērģeļu izbūve, ko vada pieredzējušais ērģeļbūves meistars Jānis Kalniņš. Viņš savu ieguldījumu šajā projektā dēvē par savu “pēdējo opusu”, kas norāda uz darba nozīmīgumu un sarežģītību viņa karjerā. Lai gan precīzs ērģeļu pabeigšanas datums vēl nav zināms, darbs pie to izbūves ir sācies, tuvinot baznīcu tās sākotnējam krāšņumam.
Cerība uz atjaunotu greznību un kultūras mantojuma saglabāšanu
Lestenes baznīcas atjaunošanas process ir ilgs un sarežģīts, taču ar katru soli tā arvien vairāk atgūst savu sākotnējo spožumu. Jauno ērģeļu tapšana ir nozīmīgs solis šajā virzienā, apliecinot ne tikai meistara Kalniņa prasmes, bet arī plašākas sabiedrības un ekspertu, piemēram, Imanta Lancmaņa, ilggadējo vēlmi saglabāt un atjaunot šo unikālo kultūras pieminekli Latvijā.