Tomēr situācija uzlabojas, pateicoties sabiedrības iesaistei. Prokuratūras pārstāvim esot liels prieks, ka cilvēki neklusē par pārkāpumiem pret dzīvniekiem. “Ja līdz šim [par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem] vēsturiski bija 20-30 krimināllietas gadā, tad šobrīd, pateicoties sabiedrības iniciatīvai, dzīvnieku biedrībām, ir vairāk nekā 50 gadā. Vai mēs esam palikuši cietsirdīgāki? Nē, mēs esam palikuši redzīgāki,” sacīja Bičušs.
Diskusijas dalībnieki sprieda, ka izmaiņas Civillikumā, ka dzīvnieki nav lietas, bet gan dzīvas būtnes, kliedētu šaubas dažādos mantiskos darījumos, piemēram, par to, kas notiek ar dzīvnieku pēc tā īpašnieka nāves vai īpašnieku šķiršanās gadījumā, un palīdzētu arī varas iestādēm. Skaidra dzīvnieka lomas definīcija ļautu prokuratūrai un tiesnešiem skaidri argumentēt soda apmēru, kā arī diskutēt par morālā kaitējuma kompensācijas apmēru par dzīvnieku.
“[Šī norma] neko neaizliedz, tā neuzliek pienākumus, tā nodefinē vienu konkrētu jautājumu, ka dzīvnieks ir jāuztver kā justspējīga būtne. (..) Jo katra individuālā situācija turpmāk būtu skatāma nevis pēc īpašnieka interesēm, nevis pēc mantiskajām interesēm, bet pēc dzīvnieka interesēm,” teica biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes docētāja, tiesību zinātņu doktore Inese Bāra.
Judins arī piebilda, ka pēc 17. decembra Saeimas Juridiskās komisijas sēdes saprasts, ka vārds “manta” attiecībā uz dzīvnieku, visticamāk, likumā netiks aizstāts, bet ir izpratne, ka dzīvnieks juridiski nav īsti ne subjekts, ne objekts.
Saeimas darba kārtībā patlaban ir divas iedzīvotāju iniciatīvas, kas vērstas uz dzīvnieku tiesību aizsardzību. Viena no tām ar teju 35 000 cilvēku atbalstu paredz noteikt, ka dzīvnieki nav lietas, bet gan dzīvas būtnes arī Civillikuma izpratnē, bet otra ar gandrīz 12 000 cilvēku atbalstu paredz noteikt pienākumu pašvaldībām uzturēt patversmē nonākušu fiziski veselu dzīvnieku nevis 14 vai 30 dienas, bet 60 dienas, attiecīgi par to rūpējoties.