Eiropas Komisija ievieš jaunus pasākumus pārtikas nekaitīguma stiprināšanai
Eiropas Komisija (EK) ir izveidojusi īpašu darba grupu, kuras galvenais mērķis ir saglabāt un nostiprināt Eiropas Savienības (ES) spēju nodrošināt, ka ievestie pārtikas produkti atbilst stingrajiem ES standartiem. Vienlaikus šī iniciatīva paredz sniegt atbalstu ES iekšzemes ražotāju nodarbinātībai un izaugsmei, nodrošinot konkurētspējīgu un drošu pārtikas aprites vidi visā Savienībā.
Šie pasākumi ir atbilde uz arvien pieaugošajām prasībām attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti, kā arī nepieciešamībai aizsargāt Eiropas patērētājus. ES tiesību akti un standarti lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarē ir izstrādāti, lai aizsargātu sabiedrības veselību, aptverot visu pārtikas produktu aprites ķēdi no ražotāja līdz patērētājam. Tas ietver gan vietējos, gan importētos produktus.
Plaša ES pārtikas nekaitīguma politika
ES pārtikas nekaitīguma politika ir visaptveroša un aptver vairākas galvenās jomas: pārtikas higiēnu, dzīvnieku veselību, augu veselību un piesārņotāju un atlieku uzraudzību. Pārtikas uzņēmumiem, sākot no saimniecībām līdz restorāniem un importētājiem, ir jāievēro ES noteiktie tiesību akti. Tiek nodrošināta dzīvnieku un augu veselības kontrole, kā arī uzraudzīta piesārņotāju un atlieku maksimāli pieļaujamās robežas pārtikas un dzīvnieku barībā.
Lai nodrošinātu efektivitāti, ES izmanto vairākas uzraudzības sistēmas, tostarp Ātrās brīdināšanas sistēmu pārtikas un barības jomā (RASFF) un dzīvnieku izsekojamības sistēmu (TRACES). Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) sniedz neatkarīgus riska novērtējumus un zinātniskus ieteikumus, kas kalpo par pamatu ES pārtikas nekaitīguma standartiem.
Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) stiprina kontroli
Arī Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aktīvi strādā pie pārtikas aprites uzraudzības un kontroles, nodrošinot ES standartu ievērošanu. Nesens piemērs ir gadījums, kad PVD Uzbekistānas izcelsmes dillēs konstatēja neatļauta pesticīda propikonazola atliekvielas. Šī atklājums noveda pie gandrīz trim tonnām Latvijas tirgum paredzēto diļļu iznīcināšanas un par konstatēto tika informēta arī Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēma (RASFF).
PVD, kas ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, uzrauga un kontrolē pārtikas apriti un veterinārmedicīnas nozari Latvijā. Dienests pastāvīgi sadarbojas ar ES uzraudzības dienestiem, informējot par konstatētajiem pārkāpumiem un nodrošinot atbilstošus pasākumus.
Ietekme uz vietējiem ražotājiem un tirdzniecību
Stiprinot pārtikas nekaitīguma standartus un uzraudzību, ES un Latvijas iestādes cenšas nodrošināt godīgu konkurenci un atbalstīt vietējos ražotājus. Tas palīdz aizsargāt Latvijas patērētājus no potenciāli bīstamiem produktiem un vienlaikus veicina vietējo lauksaimnieku un pārtikas ražotāju konkurētspēju gan iekšējā, gan ārējā tirgū. ES kopumā importē no Krievijas dažādus pārtikas produktus, taču ar stingrākiem standartiem un augstāku kvalitāti, ko pati spēj nodrošināt.
Lai gan ne visiem grozījumiem pārtikas nekaitīguma jomā ir tieša ietekme uz ikdienas patērētājiem, tie ir būtiski, lai nodrošinātu produktu drošumu un kvalitāti. Latvijas Saeimas Tautsaimniecības komisija arī strādā pie grozījumiem, kas vērsti uz līdzsvarotākām attiecībām pārtikas piegādes ķēdē, ierobežojot negodīgu tirdzniecību.
Nākotnes perspektīvas un izaicinājumi
EK izveidotā darba grupa ir solis pareizajā virzienā, lai nodrošinātu ES pārtikas nekaitīguma līmeņa saglabāšanu un patērētāju uzticēšanos. Turpmākajos gados būs svarīgi ne tikai uzturēt esošos augstos standartus, bet arī tos nepārtraukti attīstīt, reaģējot uz jaunām zinātniskām atziņām un mainīgajiem globālajiem izaicinājumiem pārtikas apritē. Tas ietver arī regulāru uzraudzības sistēmu efektivitātes izvērtēšanu un nepieciešamo resursu nodrošināšanu gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī.