Džemma Skulme: Robežpārkāpējas Gars un Mākslas Nepakļāvība
Džemma Skulme – vārds, kas Latvijas mākslas vēsturē skan kā simbols neierobežotai radošajai brīvībai, drosmei un nepārprotamam individuālismam. Šogad, atzīmējot viņas 100. jubileju, mākslas pasaulē atjaunojies spilgts interese par šo unikālo personību, kura savā daiļradē vienmēr bijusi soli priekšā laikam, nepakļaujoties kanoniem un meklējot jaunus izteiksmes līdzekļus.
Mākslinieciskā Neatkarība un Spontānisms
Džemma Skulme glezniecību raksturoja kā vulkāna izvirdumu – pilnīgu atbrīvošanos, spontanitāti un temperamentu. Viņas mākslai piemita spēja iebilst pret “smukajiem un labajiem paņēmieniem”, vienmēr meklējot dziļāku, patiesāku izpausmi. Šis “robežpārkāpējas” gars ir galvenais elements, kas caurvij visu viņas radošo mūžu, sākot no pirmajiem soļiem mākslas pasaulē 20. gadsimta 50. gados līdz pat pēdējām gleznām. Viņas darbi vienmēr bijuši dvēseles spogulis, atklājot dziļu emocionālo piesātinājumu un spēcīgu simbolismu, kas atspoguļo gan personīgos pārdzīvojumus, gan laikmeta garu. Šis unikālais skatījums uz pasauli un mākslu tiek atzīmēts ar vairākiem notikumiem, kas veltīti viņas 100. jubilejai.
Mantojums un Paaudžu Dialogs
Nākot no ievērojamas mākslinieku dzimtas – tēva gleznotāja Oto Skulmes un mātes tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes – Džemmai Skulmei māksla bija tikpat dabiska kā elpošana. Viņas radošais mantojums, kas ietver darbus dažādās tehnikās, sākot no eļļas un akrila līdz akvarelim, ir nenovērtējams. Izstādes un pasākumi, kas notiek par godu viņas 100. dzimšanas dienai, piedāvā iespēju dziļāk iepazīt ne tikai viņas daiļradi, bet arī to laikmetu, kurā viņa darbojās. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir sagatavojis plašu izstādi “Džemma”, kas būs skatāma līdz 2026. gada janvārim, ļaujot apmeklētājiem ieskatīties mākslinieces individuālajā spēkā un neatkarīgajā domā, kas spēja pārsniegt ideoloģiskos rāmjus.
Sabiedriskā Darbība un Brīvības Gars
Džemma Skulme nebija tikai gleznotāja; viņa bija arī sabiedriski aktīva personība, kas savā darbībā veicināja gan mākslas attīstību, gan Trešās atmodas kustību. Viņas loma Mākslinieku savienības vadībā padomju laikā ļāva saglabāt un attīstīt modernu mākslas procesu, vienlaikus uzsverot latviešu mākslas vērtību un veicinot tās atpazīstamību plašākā areālā. Viņas māksla ir garā brīvas personības domu gājiens par sievietes un tautas likteni laiku lokos, kas mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos ir īpaši nozīmīga Latvijas valstiskuma un kultūras pastāvēšanai.
Neordināra Personība un Iedvesmas Avots
Mākslas kritiķis Jānis Borgs un mākslas zinātniece Inga Šteimane atceras Džemmu Skulmi kā cilvēku, kurš spēja likt apkārtējiem justies ārkārtīgi svarīgiem. Viņas klātbūtne tika salīdzināta ar mieru pie ābeles, ūdens vai uguns – tas radīja īpašu, mītisku atmosfēru. Savā mūža nogalē viņa arvien vairāk atbrīvojās no akadēmiskajām normām, sadarbojoties pat ar jaunajiem māksliniekiem, piemēram, Kristianu Brekti, kurš iedvesmojies no Skulmes radīja strīdīgu murāli. Šī spēja vienmēr būt procesā, meklēt un atrast jaunas formas, padara Džemmu Skulmi par mūžīgu iedvesmas avotu gan māksliniekiem, gan ikvienam, kurš novērtē drosmi būt patiesam un nepakļāvīgam.
Notikumi un Atzīmēšana
Džemmas Skulmes 100. jubileju atzīmē ar dažādiem pasākumiem visā Latvijā. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā izstādi “Džemma”, kā arī diskusiju vakarus, lekcijas un radošās nodarbības. Mālpils kultūras centrā notiek izstāde “Saknes”, kurā apskatāmi Skulmju dzimtas darbi, un īpašs koncerts. Latvijas Televīzijā skatāma dokumentālā filma “Džemmas laiki”. Šie pasākumi ir lieliska iespēja iepazīt izcilās mākslinieces radošo mantojumu un viņas nozīmīgo ieguldījumu Latvijas vizuālās mākslas ainā.