Viņš skaidroja, ka alianse regulāri vērtē, kādi draudi pastāv tās un tās dalībvalstu drošībai. “Un joprojām visu 32 dalībvalstu ieskatā pastāv divi galvenie draudi – tas ir starptautiskais terorisms un agresīvā Krievija,” viņš uzsvēra, piebilstot, ka šī kopīgā pozīcija ir deklarēta nevis vienkārši lozungu līmenī, bet par to pieņemts vienbalsīgs lēmums. Savukārt, pamatojoties uz to, tiek veidoti aizsardzības plāni un strādāts pie nepieciešamo aizsardzības spēju pilnveidošanas, nepieciešamības gadījumā bruņojuma prioritāšu koriģēšanas un karaspēka vai karavīru izvietošanas.
“Tādā ziņā vienotība pastāv un es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi,” vēlreiz norādīja vēstnieks.
Spriežot par ASV prezidenta Donalda Trampa pieeju dažādu jautājumu risināšanai, Riekstiņš uzsvēra, ka daudz ir diskutēts par to, kā viņa piekoptais veids dažādu tēmu uzrunāšanai citiem patīk vai nepatīk.
“Es neesmu studijā, lai būtu ASV administrācijas advokāta lomā, bet nevar neatzīt, ka lielā mērā varbūt tādai ļoti agresīvai jautājumu nolikšanai uz diskusiju galda, kas bijusi no ASV puses, ir arī pozitīvi rezultāti,” viņš norādīja, kā piemēru minot pērnā gada NATO Hāgas samitu, kurā tika pieņemti lēmumi attiecībā uz aizsardzības izdevumu palielināšanu visās NATO dalībvalstīs. Viņaprāt, tas nebūtu bijis iespējams, ja Tramps šo jautājumu “tieši tādā ļoti agresīvā veidā nolicis uz diskusiju galda”.