Lai atbilstoši Eiropas Savienības (ES) prasībām un Latvijas apstākļiem nodrošinātu ilgtspējas, bioloģiskās daudzveidības un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju ietaupījuma kritēriju ievērošanu biomasas izmantošanai enerģētikā, Ministru kabinets (MK) otrdien precizēja un papildināja nacionālos noteikumus, nostiprinot prasību izpildes, uzraudzības un izsekojamības kārtību.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) skaidro, ka grozījumi noteikumos par ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem, ir izstrādāti, pamatojoties uz Enerģētikas likuma, Transporta enerģijas likuma un likuma “Par atbilstības novērtēšanu” deleģējumu, tajā iekļaujot arī transponējamās ES tiesību aktu normas.
Šogad stājies spēkā Transporta enerģijas likums, tāpēc ir nepieciešams noteikt, ka noteikumu projekts stājas spēkā pēc iespējas ātrāk.
Noteikumi par ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem, tika izstrādāti, pamatojoties uz likumu “Par atbilstības novērtēšanu”.
KEM skaidro, ka dabas aizsardzības regulējuma vai mežsaimniecības jomas regulējuma aktualizēšanas procesā diskusijas par “senie meži” definīciju, kas skar arī šo noteikumu nosacījumus, notikušas ilgu laiku, un vienošanos par “senie meži” definīciju ir ļoti grūti panākt. “Seno mežu” definīcijai ir jābūt iekļautai Latvijas tiesību aktos vai normatīvajos aktos līdz 2025. gada 21. maijam, un 2025. gada 23. jūlijā Eiropas Komisija (EK) pret Latviju sāka pārkāpuma procedūru, līdz ar to KEM uzskata, ka vairs nav iespējams gaidīt, kad atbilstošo nozaru ministrijas panāks vienošanos par šo definīciju. Tāpēc noteikumu projektā ir iekļauta “senie meži” definīcija, kas vienlaikus būtu uzskatāma par pagaidu risinājumu pārkāpuma mazināšanai un tirgus skaidrības uzlabošanai un ir izmantojama tikai atbilstības ilgtspējas un emisiju ietaupījumu kritēriju apliecināšanas un pamatošanas aptvērumā un kontekstā.
Tiklīdz “senie meži” definīcija tiks noteikta mežsaimniecības vai dabas aizsardzības jomas tiesību aktos, noteikumos iekļautā definīcija zaudēs spēku, un līdz ar to būs spēkā jaunākā citā tiesību aktā noteiktā definīcija.
“Senie meži” tiek definēti kā vecas dabiski atjaunojušās vietējo koku sugu mežaudzes ar 150-180 gadus veciem skuju kokiem vai cietajiem lapu kokiem vai 100-120 gadus veciem citām lapu koku sugām. Turklāt tā ir vairāk nekā 20 hektāru vienlaidus platība. Ņemot vērā šajā anotācijā iekļauto definīcijas traktējumu, KEM sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM), Valsts meža dienestu (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” centīsies seno mežu platības kartēt industriālās attīstības piemērotāko teritoriju rīkā.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka lauksaimniecības biomasas izejvielas nevarēs būt iegūtas no teritorijām, kas pēc 2008. gada 1. janvāra bija pirmatnējie meži un citas kokiem klātas teritorijas, kā arī zālāji, kas aizņem vairāk nekā vienu hektāru.
Nosacījumi attiecas uz biodegvielu vai biomasas kurināmā lauksaimniecības biomasas izejvielām, piemēram, rapsi, kukurūzu, graudiem, salmiem. Vienlaikus, atbilstoši lauksaimniecības un mežsaimniecības praksēm Latvijā, patlaban meža zemju transformācija par aramzemēm notiek ļoti mazā apjomā, līdz ar to var pieņemt, ka mežsaimniecības darbības lauksaimniecības biomasas izejvielu ieguvi ietekmē ļoti maz.
Tāpat precizētas atsauces uz īpaši aizsargājamām teritorijām.
Noteikumu projekts nemaina nosacījumus attiecībā uz teritorijām, kurās iegūta meža biomasa nav atzīstama par ilgtspējīgu un no kurām iegūtā biomasa nav izmantojama (“no-go” teritorijas), lauksaimniecības biomasas izejvielām un nenosaka izņēmumu kādai konkrētai dabas aizsardzības teritorijai.
Noteikumu projekts precizē nosacījumus ģeotelpisko datu publicēšanai, nosakot, ka šāda informācija ir jāpublicē tikai par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu teritorijām, zālājiem un pļavām ar lielu bioloģisko daudzveidību. Tāpat paplašināts tvērums teritorijām, par kurām ir jāpublicē ģeotelpiskie dati, nosakot, ka tiek publicēti arī dati par pirmatnējiem mežiem, seniem mežiem, mežiem ar lielu bioloģisko daudzveidību, virsājiem un zālājiem.
Noteikumu projektā attiecībā uz “kūdrāju” ir iekļauta atkāpe mitrāja statusa piemērošanai. Noteikts, ka izejvielas nevar būt iegūtas teritorijās, kas 2008. gada janvārī bija kūdrājs, ja vien nav pierādīts, ka nenotiek kūdrāja nosusināšana, vai nav pierādīts, ka šīm zemes platībām piemērojams mitrāja statuss.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka riska novērtējuma kritērija izpildei ir jānovērtē, ka valstī ir spēkā uzraudzības un izpildes pasākumi un tiesību akti, kas nodrošina, ka tiek aizsargātas platības, kas ir ne tikai mitrāji un kūdrāji, bet arī pļavas un virsāji, un minētā aizsardzība notiek bioloģiskās daudzveidības, kā arī sugu un dzīvotņu saglabāšanai.
Noteikumu projektā noteikti emisiju ietaupījumu kritēriji stacionārajām sadedzināšanas iekārtām. Tostarp 80% ietaupījums, ja iekārtā, kurā tiek izmantots cietais vai gāzveida biomasas kurināmais, enerģija no attiecīgās iekārtas ir sākta ražot pēc 2023. gada 20. novembra. Savukārt, ja iekārtā, kurā tiek izmantots cietais vai gāzveida biomasas kurināmais un kuras nominālā siltuma jauda ir vienāda vai lielāka par 10 megavatiem (MW), enerģija ir sākta ražot periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 20. novembrim, emisiju ietaupījuma kritērijs ir 70% līdz 2029. gada 31. decembrim un no 2023. gada 1. janvāra – 80%.
Tāpat noteikts 80% ietaupījums, ja iekārtās, kurās tiek izmantots cietais vai gāzveida biomasas kurināmais, kuru jauda ir vienāda lielāka par 10 MW, ekspluatācija ir sākta pirms 2021. gada 1. janvāra, no brīža, kad iekārtas ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus. Šis nosacījums ir piemērojams ne agrāk par 2026. gada 1. janvāri, vienlaikus ir obligāts no 2029. gada 31. decembra.
Ja iekārtā, kurā tiek izmantots gāzveida biomasas kurināmais un kuras nominālā siltuma jauda ir vienāda vai mazāka par 10 MW, enerģiju ir sākts ražot periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 20. novembrim, emisiju ietaupījums ir 70% tik ilgi, kamēr iekārtas ekspluatācijas termiņš nesasniedz 15 gadus, un 80% pēc tam.
Savukārt, ja iekārtā, kurā tiek izmantots gāzveida biomasas kurināmais un kuras nominālā siltuma jauda ir vienāda vai mazāka par 10 MW, enerģiju ir sākts ražot pirms 2021. gada 1. janvāra, emisiju ietaupījums ir 80% pēc tam, kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus, bet ne agrāk kā no 2026. gada 1. janvāra.
Noteikumu projektā precizēti vairāki nosacījumi par to, kas komersantiem ir jāziņo Valsts vides dienestam, atvieglojot komersantiem vairākus ziņošanas nosacījumus un precizējot, kādu informāciju komersants iesniedz attiecībā uz meža biomasas kurināmo, kas iekārtai tiek piegādāts uzreiz no izejvielu ieguves vietas.
Noteikumu projekts nosaka sākotnējos datus un informāciju, ko piegādes ķēdē iesaistītajiem ir jāievada ES datubāzē.
Noteikumi nosaka komersantu shēmas darbības nosacījumus, un nozares pārstāvji ir snieguši savu viedokli par novērojumiem komersantu shēmas piemērošanā.
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.