Vladimirs Putins
Foto. Scanpix/Sergei Bobylev, Sputnik, Kremlin Pool Photo via AP
14:07, 29. janvāris 2026
Krievijas aizsardzības nozare šogad var piedzīvot strauju izaugsmes palēnināšanos. Kremlis arvien vairāk koncentrējas uz ekonomiskās stabilitātes un fiskālā līdzsvara saglabāšanu, nevis militāro izdevumu turpmāku kāpināšanu karam Ukrainā.
“Un es nejokoju!” Opozicionārs atklāj negaidītu versiju par Putina pēcteci
Kokteilis
Ziemas mokas ir smagas. 5 zodiaka zīmes, kas aukstumu necieš ne acu galā
Kokteilis
Janvārī dzimušos vislabāk raksturo vārds “spēks”, bet martā – “līdzjūtība”. Lūk, ko par jums atklāj jūsu dzimšanas mēnesis
Saskaņā ar Bloomberg un Krievijas Ekonomikas ministrijas trīs gadu prognozi, ar valsts aizsardzības pasūtījumiem saistītās nozares 2026. gadā augs vien par 4–5%, salīdzinot ar aptuveni 30% gadā iepriekšējos gados. Tas liecina par ieroču ražošanas tempa būtisku kritumu pirmo reizi kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Aizsardzība joprojām ir lielākais atsevišķais budžeta postenis, taču šogad tieši militārie izdevumi ir vienīgā pozīcija, kas tiek samazināta. Kopumā ar karu saistītie tēriņi varētu sarukt par gandrīz 11%, pēc vairāk nekā 30% pieauguma gadu iepriekš.
CITI ŠOBRĪD LASA
Eksperti norāda, ka turpmāka militāro izdevumu palielināšana, samazinoties ieņēmumiem, nozīmētu līdzekļu novirzīšanu no citām prioritārajām jomām, valsts parāda pieaugumu un papildu inflācijas spiedienu. Tas varētu paildzināt augsto procentu likmju periodu un vēl vairāk apgrūtināt civilo ekonomiku.
Berlīnes Kārnegi centra Krievijai un Eirāzijai direktors Aleksandrs Gabuevs uzsver, ka Krievija šobrīd atrodas krustcelēs starp resursu ieguldīšanu karā un pakāpenisku pāreju uz ierobežotāku kara ekonomiku. Izšķiroša būs situācija frontē un iespējamās sarunas.
Krievijas budžetu negatīvi ietekmē krītošās naftas cenas, lielās jēlnaftas atlaides, sankciju radītās loģistikas problēmas un spēcīgais rublis. Valsts bagātības fonda likvīdās rezerves tuvojas minimumam, kas nepieciešams finanšu stabilitātes uzturēšanai, tāpēc valdība arvien vairāk spiesta finansēt deficītu ar jauniem aizņēmumiem.
Krievijas Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka optiski elektroniskās rūpniecības izaugsme kritusies no 28% līdz 11%, militāro transportlīdzekļu ražošana palēninājusies no 34% līdz 27%, gatavo metāla izstrādājumu, tostarp ieroču un munīcijas, ražošana sarukusi no 32% līdz 14%.
Vienlaikus straujā darbaspēka piesaiste militārajām rūpnīcām – aptuveni 800 000 cilvēku trīs gadu laikā – saasinājusi darbaspēka trūkumu civilajā sektorā un veicinājusi algu un inflācijas pieaugumu.
Lai segtu kara izmaksas, Krievija šogad palielinājusi patēriņa nodokli no 20% līdz 22%, cerot budžetā iegūt papildu 12,3 miljardus ASV dolāru. Taču vienlaikus finanšu ministra vietnieks Vladimirs Koļičevs atzinis, ka ieņēmumi no naftas un gāzes šogad varētu būt ievērojami mazāki nekā plānots.
Tēmas
SAISTĪTIE RAKSTI