ASV prezidents Donalds Tramps piektdien nominēs jaunu Federālo rezervju sistēmas jeb centrālās bankas vadītāju. Pašreizējā priekšsēdētāja Džeroma Pauela termiņš beidzas maijā, un viņam ar ASV prezidentu ir bijušas diezgan sarežģītas attiecības, kaut gan Tramps pats pirmās prezidentūras laikā viņu nominēja šim amatam.
Tramps: “Es domāju, ka tā būs ļoti laba izvēle”
Ir izskanējuši vairāki iespējamo kandidātu vārdi, tomēr priekšplānā ir izvirzījušies četri. Piemēram, investīciju kompānijas “BlackRock” vadītājs Riks Rīders, Trampa galvenais ekonomikas padomnieks Kevins Hasets, kā arī Federālo rezervju sistēmas valdes loceklis Kristofers Volers.
Taču telekanāls CNN, atsaucoties uz zinošiem cilvēkiem, vēsta, ka Tramps amatam izvirzīs 55 gadus veco Kevinu Voršu.
Viņš jau iepriekš ir vadījis iestādi, kad viņu nominēja prezidents Džordžs Bušs. Avoti liecina, ka Tramps Voršu intervējis jau decembrī, bet ceturtdien iespējamais kandidāts ticies ar Trampu Baltajā namā.
“Es labāk to pateiktu rīt, bet tas ir vienkārši izcils cilvēks. Viņš cilvēkus īpaši nepārsteigs. Daudzi domā, ka šis ir kāds, kurš tur varēja būt jau pirms dažiem gadiem. Tas būs kāds ļoti cienīts cilvēks. Kāds, kuru pazīst ikviens finanšu pasaulē. Un es domāju, ka tā būs ļoti laba izvēle. Es tā ceru,” ceturtdien sarunā ar žurnālistiem teica Tramps.
Visticamāk, ļoti laba izvēle Trampam nozīmē cilvēku, kurš pakļausies viņa vēlmēm, jo līdzšinējais priekšsēdētājs Pauels bijis nelokāms savos lēmumos, līdz ar to attiecības ar prezidentu ir bijušas visai sarežģītas.
Pauels pretojies Trampa centieniem ietekmēt centrālo banku
Līdzšinējās attiecības Trampa un Pauela starpā ir bijušas ļoti problemātiskas, neraugoties uz to, ka Tramps pirmajā prezidentūras termiņā pats viņu nominēja. Toreiz viņš nevarēja izšķirties starp Pauelu un Voršu. Ātri vien Tramps sāka kritizēt Pauelu un arī otrā prezidentūras termiņa laikā dara to pašu.
Tramps ilgstoši cenšas ietekmēt neatkarīgās iestādes monetāro politiku un prasa pazemināt procentu likmes, kam iestāde iebilst, baidoties no inflācijas.
Tāpat federālie prokurori šomēnes sāka izmeklēšanu par Pauela jūnijā sniegto liecību Senātā par iestādes ēkas liela mēroga renovācijas projektu. ASV prezidents uzskata, ka renovācija ir pārāk dārga. Pauels šādā rīcībā saskata politisku spiedienu.
Savukārt jaunais vadītājs noteikti varētu būt mazāk problemātisks Trampa acīs, jo attiecībā uz procentu likmēm analītiķi sagaida, ka Trampa izvēlētais kandidāts, visticamāk, ies samazinājuma ceļu.
Taču “Bloomberg” žurnālists Marks Kranfīlds neuzskata, ka Vorša stāšanās amatā nozīmēs strauju procentu likmes mazināšanu. Daļēji arī tāpēc, ka Pauels pēc pilnvaru termiņa beigām, visticamāk, paliks valdē un tur ir arī citas balsis, kas Trampam iebilst.
“Būs divas balsis, kas, iespējams, nepiekritīs jebkādai idejai mēģināt nedaudz agrāk samazināt procentu likmes. Tikko bija Federālās rezerves sanāksme, kurā tikai divi cilvēki iestājās par tūlītēju likmes samazināšanu. Bezdarba situācijai vajadzētu diezgan strauji pasliktināties, lai Federālo rezervju sistēma veiktu ātru likmes samazināšanu,” pauda Kranfīlds.
Jaunā vadītāja iecelšana būs jāapstiprina Senātā, kur republikāņiem ir vairākums, tomēr izmeklēšanas iztaujāšanā varētu iet grūti, un ne tikai demokrātu dēļ. Arī vairāki republikāņi iebilst izmeklēšanai pret Pauelu un viens arī uzsvēris, ka nebalsos par cita kandidāta apstiprināšanu, kamēr netiks atrisināta izmeklēšana pret Pauelu.
Voršam amatā droši vien nāksies balansēt, no vienas puses, cenšoties nesabojāt attiecības ar Trampu, bet, no otras, pārliecinot investorus par bankas neatkarību.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu